beidzot atcerējos pierģistrēt otrdienas kešus.

visu dienu esmu nosēdējusi pie datora un tik drīz nedomāju iet gulēt. dators ir mans draugs. kopā 24h/diennaktī. moš mums apprecēties? Ance teica, ka, ja jau citiem mašīnas vai ģitāras var būt sievas//vīri [otrais gadījums gan varētu būt mazāk sastopams], tad kapēc dators nevarētu? viņš ir funkcionālāks un daudzpusīgāks :D

man nav zīmēšanas mājasdarbs. atkal un joprojām. neviens. līdz pagājušai reizei gan Krišjānis bija vienīgais, kam kaut kas bija. neticu, ka rīt visiem pēkšņi kaut kas būs. bet nu man jau Ziemassvētkos/Jaunajā gadā būs tas viss jācep aukšā nevis kādam citam.

man dažkārt saliekas, ka ar dažu labu es komunicēju vairāk, kad biju dānijā nekā tagad. ne biežāk, bet vairāk.
bet var jau būt, ka nē.
virtuālām sarunām laikam ir vieglāk atrast īsto brīdi. un ir attaisnojums rakstīt stulbi garas un dīvainas vēstules.

kā viens jogurts var šitā smaržot? vakar visu vakaru nevarēju saprast, kas tās par konfekšu smaržām, kas izlietas, vai nezin kas. izrādās, ka mana nezizmazgātā jogurta krūzīte smaržo. šķiet, ka tas neko labu par viņu neliecina, kaut gan apskatijos, ka uz pakas rakstīts: "Dzīvais jogurts ar bio baktērijām. nesatur konservantus." neko nesaprotu.