es kaut ko gribu, bet nezinu, ko.
kaut kas baksta iekšā. melnais caurums.

nu labi, šodien ir nekam nav jēgas, life sucks un mani varētu nogalināt un sakapāt mazos gabaliņos, un gan jau, ka neviens to tāpat nepamanītu diena.. un tāpat kā agrāk, kad tādas dienas bija daudz biežāk un izteiktāk, tas ir tikai tā pa pusei. un tieši šitādā sajūtsviestā uztvere un spēja sajust ir visizteiktākā. un kaut kur dziļi, dziļi iekšā saprast, ka viss ir tik šaušalīgi brīnišķīgi. un zinu, ka man tāds stāvoklis dažkārt ir vitāli nepieciešams, lai sajustu, ka esmu dzīva. iekšējās attīrīšanās progresa neatņemama sastāvdaļa. bet varbūt, ka tomēr ir iespējams bez tā iztikt, tikai es nemāku?
un es tiešām nesaprotu, kapēc tie cilvēki, kas nav kristieši sen jau nav izdarījuši pašnāvības, un kādā veidā viņi var izturēt un nesaiet sviestā tā galīgi un pavisam.
pilnīgi nopietni, es laikam tādā gadījumā būtu jau galīgi bezcerīgs un neārstējams narkomāns, vai arī psihiatriskajā slimnīcā ārstētos no depresijas smagākajā formā..

tikai pagaidām nezinu, vai kaut kāda drusciņa no šīm sajūtām būs saglabājusies arī tad, kad vakarā atnākšu no mises? varbūt, ka labāk tomēr nevajag..

es laikam tiešām esmu pavisam pazaudējusi savu zivtiņauskaru. :(
bija cerība, ka atradīšu, jo zināju pilnīgi noteikti, ka viņš ir istabā. bet šķiet, ka nekur nav. izgaisis.
škrobe.

jes! man ir rekords - 4 ieraksti vienā dienā :D
patiesībā man bija pamatīgs pārsteigums, uz paciņas ieraugot uzrakstu "Liepāja".. tad nu jāsaka pamatīgs PĀLDIES abām foršajām , ka man tagad ir labs garastāvoklis ^_^ [man nav pārliecības, ka kaut virtuāli tuvākajā liakā kur satikšu, tapēc vismaz šeit :)]un vispār, lai arī samērā ilgi sūtījās [vai arī dzīvokļa saimnieki pastkastīti nepārbauda, man viņai nav pieja], tomēr vēl piemērotākā brīdī, pilnīgi noteikti, atnākt nevarēja :)
es gan tā čīterīgi to grāmatiņu pašķirstīju :D
un par guļammaisien no rīta Aglonā un pamošanos pirms mises latgaliski -> tas tiešām bija forši ^_^ un tas ir viens no dažām labajām atmiņām, kas man no šī svētceļojuma ir [ja neskaita to, ka man kaut kāda dīvaina atmiņu bloķēšanās saistībā ar to pasākumu, un es vispār tikai dažus momentus atceros] vēl es atceros 2 gadījumus, kad vakarā 12os gaisma pazuda :D hmm.. tad vēl kādas vismaz 3 reizes, kad gājām peldēties, jo tas man vienmēr ar ko pozitīvu un garastāvokli uzlabojošu saistās.. un bez tādas lielas urķēšanās, tas arī laikam viss.. :D ko es gribēju ar to pateikt? laikam, ka tad, kad domāšu par/pret iešanu, šitas noteikti būs svarīgs arguments par.
un vajag melno caurumu iekšā nolikvidēt pavisam, lai atkal neizdomā izplesties. katrā ziņā deva pret manineviensnemīlsajūtu šovakar saņemta :D