Atceros, ka vēl, es nezinu kāpēc, bet liekas, ka tā bija bērnība, kad skatījos, bet tas nemaz nebija tik sen... Atceros, kā toreiz raudāju. Bet filmas beigas izrādās nemaz neatcerējos. Visspilgtāk atmiņā bija palicis tas, kā vācieši pēkšņi ieskrēja tajā mājā, kur ebreji vakariņoja, un lika visiem piecelties. Kad opītis nevarēja piecelties, jo bija ratiņkrēslos, tad viņu izmeta pa balkonu ārā. Un pārējos pēc tam uz ielas nošāva.
Un galvenais, ka tas vācu oficieris, vai kas tur, viņam palīdzēja.
Vispār ļoti emocionāla filma. Un lieliska aktierspēle. It sevišķi tas, kā Brodijs (
Adrien Brody) dabūja ievārījumu no vācieša - kā viņš to izgaršoja...
Vispār patiesa filma. Par cilvēkiem, toreiz.