"Just a drop of blood. A pinprick, that's all. It's the final task."
"You have spilled your own blood rather than that of an innocent. That was the final task, and the most important."
"And it is said the princess returned to her faher's kingdom. That she reigned there with justice and kind heart for many centuries. That she was loved by her people. And that she left behind small traces of her time on earth, visible only to those who know where to look."

vai mēs nomirstot nonākam savā sapņu zemē, vietā, kur mūs gaida? un vai pirms tam mums jāizpilda uzdevumi, lai tur tiktu?

p.s. un tā miegadziesmiņa, ko kalpone hummināja - skaista.

"Theres too much beauty to quit."
"- What is happening to us?
- What is haded right all along - the world isn't illussion."
"It's all becouse of Henry."

Filma, kas atkal liek domāt. Vai mēs spējam paredzēt nākotni? Ir zinātnieki, kas domā, ka bieži vien savos sapņos mēs redzam savu nākotni, bet pamostoties to aizmirstam. Kas notiek, ja mēs to atceramies? Kas notiek, ja mēs sapņojam par pagātni un saprotam to, ka mēs sapņojam? Vai mēs gribēsim pamosties? Vai mēs gribēsim saprast, ka nākotne ir pavisam citādāka, skarbāka? "Stay with us!"

Patīk tā filma. Patīk Entonijs Hopkins Hanibāla Lektera lomā. Viņš ir daudzpusīgs aktieris, gluži kā Džons Travolta.

Ieraudzīju Movies datnē, uzreiz gribēju redzēt - veco labo laiku vārdā, kad skatījos seriālu Highlander. Sen nebija redzēts Adrians Pols :o) Bet biju pārsteigta ieraugot Peter Wingfield - Methos - viņš taču seriālā nomira!! Pie tam viņu noslaktēja kaut kādi tur mirstīgie, kuri bija sazvērējušies pret nemirstīgajiem.
Macleodam bija jauna draudzene. Kaut kāda Anna. Viņa palīdzēja Dankanam atrast The Source. Un izrādījās, ka The One būs viņu abu sīcis (nu ķip tas, kurš būs nemirstīgo nemirstīgais, jo piekaus visus, t.i., nošņāps visiem galvas, vismaz tā es atceros no seriāla). Nedaudz smieklīgi un pilnībā grauj manu bērnības atmiņu iespaidu par Makleodu un "Kalnieti". Skaitās vēl pie tam 2007. gada filma. Šoreiz tiešām gribas izdvest: phe!

stāsts par kādu tēvu un dēlu viņiem grūtā laikā. kad nav naudas, nav pajumtes, kad liekas, ka viss sabruks. bet viņi abi ir viens otram - tātad ir viens cerību stars.
Vils Smits un viņa dēls - patika, kā viņi spēlēja. tā īpašā saikne, kas starp viņiem ir - to neviens cits nevarētu nospēlēt, kā vien tēvs un dēls īstajā dzīvē.

Pie kaislīga Doom spēlētāja ierodas velns un saka:
- Izpildīšu trīs tavas vēlēšanās, bet par to savākšu tevi uz elli.
Dūmeris:
- Labi.
Velns:
- Saki savas vēlēšanās!
Dūmeris:
- Lai man būtu bezgalīga veselība, visstiprākie ieroči...
Velns:
- Labi, tas viss tev jau ir. Saki trešo vēlēšanos.
Dūmeris:
- Ved mani uz elli!

sen nebiju smējusies par "SestDienas" anekdotēm :o)

bāc, ku' Breds Pits vecs palicis..
bet filma laba. kā daži no Meksikas, Amerikas, Maroko un Japānas iedzīvotājiem ir saistīti savā starpā. kā cilvēki prot padarīt sliktu, bet pēc tam uzupurēties otra labā, sava tuvākā. kā kāds meklē mīlestību. kā kāds nostiprina mīlestību. kā var pieķerties svešiem bērniem, audzinot tos no mazotnes. skaista mūzika. diezgan orģināla. manuprāt.
īsti nejutu kulmināciju. bet varbūt arī jutu - visā filmas garumā. beigās protams kulminācija ar labām beigām.
šaubos gan, vai šī būs tā filma, kas iegūs Oskara balvu. bet tad jau redzēšu.

vienkārša filma. ļoti vienkārša. man šķiet, ja viņa būtu arī franciski, es lielāko daļu saprastu bez tulkojuma. filma par vienkāršu dzīvi - ko viņš izvēlēsies: vīnogu lauku, vecu (smuku) māju un bērnības mīlestību (bērnības tikai tik daudz - ka viņš to meiteni vienreiz redzēja ~ 8 gadu vecumā, kad viņa viņu noskūpstija, jo viņai tā gribējās (tās trakās franču meitenes))Francijā vai darbu (tā, ka to sauc jau darboholisms) Londonā? atbilde ir tikpat vienkārša, cik jautājuma varianti. filma ar skaistiem skatiem, nelieliem skatiem, man tīkamu mūziku, labiem aktieriem (lai gan es 2 tur tikai zināju - to, kurš tēloja onkuli, un Raselu Krovu).
lai arī vienkārša filma, tik un tā tā rosina domāšanu - vai es arī izvēlētos dzīvi laukos; sen neesmu bijusi pie vecāsmātes laukos; gribu vasaru; gribu arī aizbraukt uz Francijas laukiem; žēl, ka man nav tāds onkulis, kas atstās man tādu māju (kaut vai bez vīnogulājiem); gribētu arī tā dzīvot un dzert vīnu.

noskatījos. piekrītu divām draudzenēm, kuras teica, ka viņš visu laiku skrien un skrien, un skrien. bet tad vēl jāpiebilst, ka ir garlaicīgie mirkļi, kuros nekas nenotiek. nezinu kā citiem, bet mani sižets neieinteresēja. sievietes viņš arī varēja smukākas izvēlēties. nezinu, bet kaut ko es tur nesapratu. varbūt vēlreiz jānoskatās. nekas kā tikai kārtējā asa spriedzes filma. slepkava Bonds iemīlas nepareizajā meitenē, viņa Bondā. glābjot Bondu viņa mirst. nekas kā tikai traģiska mīlestība ar vienu izdzīvojušo, jo viņam jākalpo tālāk valstij.

filma par mani. es gan kā autors, gan galvenās lomas atveidotājs. brīžiem pieķeru sevi domājot par sevi kā par trešo personu, proti, es darītu tad to, un tad tā. kurš gan tā nedomā. bet pārsvarā domā par uz nākotni tendētām lietām. bet es domāju arī, piemēram, viņa uzvilka bikses un kā jau vienmēr devās apēst desmaizi un izdzert krūzi tējas ar pienu un vienu tējkaroti ar kaudzīti cukuru. nu kaut kā tā. bet filma man patika. varēja pat nebūt laimīgo beigu, jo arī es saprastu kāpēc viņam bija jāmirst.