Filma par Ameriku tai laikā, kad ieplūda daudz imigrantu un daudzi baltie nebija mierā ar to, ka imigranti viņiem atņem darba vietas, ka no viņu vidus daudz noziedznieku nāk. Radās skinhedu grupējumi. Stāsts par vienu no skinhediem, par to, kā viņš cietumā sāka saprast cilvēkus. Par to, kā viņš pēc cietuma grib mainīt savu dzīvi. Domāju, ka viņu beigās gaida nāve. Jau biju sagatavojusies tam. Bet nošāva citu. Stāsts stāstīts no viņa brāļa puses.

Tātad pievienoju:šis "spoileris" (kā to daži sauc) galvenokārt ir domāts man - lai atcerētos par ko ir filma. Nevienā vietā nesaku, ka filma ir slikta! Teiktu, ka pat laba, ļoti laba. Man patika un pēc kāda laika labprāt vēlreiz noskatītos.

Naktī no 6dienas uz 7dienu pie vecāsmātes uz nakts skapīša uzsitu punu. Uz pieres. Labi, ka tik ļoti to nevar pamanīt - nav zils.
Adidas bota plīst. Salmingus nekur neņem labot. Drīz palikšu ar vienu zāles botu un 2 āra botām.
Rīt mašīnu uz remontu.

Treniņš. Izskrējos riktīgi. Gribējās.
Biljards. Sen nebija spēlēts. Es lielākoties vinnēju. Laiks paskrēja nemanot.
Bijām "Lapā". Nē, nepirkām alkoholu. Pirkām saldējumu, kuru viens puisis gribēja atņemt, lol! :D
Tagad mājās. Rīt ceļos 8:10, lai brauktu uz laukiem - aizvest tēti, mantas, nolikt ziemas migā vasaras riepas, derētu arī nomazgāt auto, bet nez, vai man būs gribēšana tādā laikā, lai gan auto šmulīgs jau kādu mēnesi. Derētu vēl ar Monti aiziet pastaigāties pa mežu līdz ezeram. Bet es arī gribēju aiziet uz LA-Rubenes spēli. Bet tad jau labāk es palieku laukos.

Darbā tikko atvienoja strāvu. Tagad pusstundu nebūs ko darīt. Cerams, ka mazāk. Bet mērķis ir labs strāvas atslēgšanai - beidzot pieslēgs sildītājus, t.i., varbūt siltāks te paliks. Lai gan atceroties pagājušo gadu, ziemā te nemaz tik silti nav.

Kad ar brāli maziņi gaidījām mammas pusdienas, kad jau sēdējām pie galda un pusdienas vēl bija jāgaida īsu brīdi, tad ar pirkstiem ēdām sviestu :o)

Rīt uz Daugavpili. Tik sen tas ceļš nav mērots. Cerams, ka caur Valmieru. Atceros, kā toreiz bijām pilna mašīna un atceļā no Valmieras ēdām "Cielaviņu" mašīnā un tad gājām mazgāt rokas kaut kādā upītē, bija jākāpj lejā pie viņas pa kādiem 45 grādiem, tilta dēļ. Jāierosina L. būs arī šoreiz uz Cielaviņu, bet nez vai 2vatā to pievārēsim, lai gan mums vesela diena - Rīga-Valmiera-Daugavpils-Rīga. Un mēs brauksim ar Žaku (liels, smuks, pelēks BMW, ātrs arī - jūties tā kā ātrā liftā :D) :o) Nez, vai man ir cerības kaut mazu mirklīti pabraukt pie stūres... :/ Būs jāuzprasa L., tikai nedrīkstēs neko teikt G., lai gan L. laikam viņam pateiks... Nu, vārdsakot, turu īkšķus par to, lai kaut 1 km man ļautu pabraukt :o) Ja uzdrošināšos pajautāt...

Izmazgāju istabumatus. Atvēru logu, lai izvēdinās istaba. Ārā ir auksts gaiss. Ceru nesaslimt. Neeea, nesaslimšu. No rītdienas palietošu Osciloccocinum.

Vakarā apjautu, ka jūtos kaut kā nepierasti brīvi. Izrādās, ka biju aizmirsusi uzvilkt krūšturi. Kam negadās... Citreiz vasarā tādu nemaz nevajag.

Jocīga, bet patīkama pasaku filma mūsdienīgā skatījumā.

Pēc vīna nāk miegs. Varētu vēl iedzert tad, kad tuvāk vakars nāks, lai vieglāk aizmigt un rīt agrāk pieceltos.