Es zinu, ka jau daudziem esmu izčīkstējusies, bet par anomālām lietām (šajā gadījumā par tādām, par kurām es gribētu ātrāk aizmirst, kaut tādas nebūtu notikušas) gribās atkārtoties, varbūt viņas ātrāk pazudīs. Bet es ceru, ka līdz 7dienai tā gūžas locītava beigs sāpēt. Un es tiešām ceru, ka tas ir tikai no sintētiskā seguma.
Un kakls arī sāk sāpēt, pareizāk sakot, kreisās puses dzīsla (cīpsla?).
Tfu, tfu, tfu, prom, prom, prom! Vēl tikai atliek piemētāt istabu ar sāli :D

Sāk parādīties atkal tas kaitīgais ieradums ilgi palikt augšā un neiet gulēt. Labi, ka skaņa nedarbojas, tad es paliktu vēl ilgāk nomodā skatoties seriālus. Labi, laiks tagad lasīt grāmatu. Tikai lasot grāmatu ir vēl viens slikts ieradums - domāt, un tad pārlasīt vēlreiz rindkopu, jo atklāju, ka es izlasīju, bet nepiefiksēju, ko es izlasīju. Principā tagad lasīto grāmatu lasu divas reizes uzreiz - vienreiz domājot un nepiefiksējot, otrreiz piefiksējot. Smieklīgi.

Šodien likās, ka auto savādāk rūc. Man šķiet, ka viņš gribēja man pateikt, ka noteikti, noteikti jāved uz remontu. Bet es tāpat kā botas vēl nekur uz remontu nevienu neesmu aizvedusi. Rīt pie meistara blakus mājām paprasīt, cik maksā eļļas nomaiņa un apskatīšanās, cik bremzes palikušas (+ cik maksā bremžu kluču nomaiņa). Būtu baigi forši, ja viņi uzreiz nomainītu eļļu. Un tad uz apavu remontu. No vienas puses cerams, ka 7dien nevajadzēs rādīties daudz uz laukuma, lai adidas kreisā bota pavisam nesaplīst. Bet, nu nē, labāk protams, lai laiž uz laukuma. Lai gan, ja skatās šīsnedēļas treniņus, kad kaut kā īsti negāja, tad varbūt... Labi, pietiks minēt, tas nav atkarīgs no manis, vai es būšu laukumā, vai ne.
Jāiet garšīgi paēst un paskatīties Friens vai kaut ko, ko rāda pa TV.