Vakar mans ķermenis mani pārsteidza nesagatavotu, pie tam vēl naktī. Noskatījos Transformerus, izlasīju 2 nodaļas grāmatā, likos gulēt. Pēkšņi man sāka sāpēt un salt mugura nieru rajonā. Vienu brīdi gribēju arī vemt. Es nevarēju saprast, vai man ceļas temperatūra, vai ne. Uzģērbu siltās guļambikses un kreklu, jo man likās, ka ir auksti. Zem segas bija karsti, bet, kā pakustējos, tā man uznāca drebulis. Pa nakti murgoju, ka uz spēli nav ieradies neviens vārtsargs un treneris mani neliek vārtos, kuri bija milzīgi - aptuveni kā rokasbumbas vārti. Biju dusmīga. Tad dzirdēju arī sirēnu, nu to, kuru parasti testē. Tip 11os, tikai es neatceros, vai es to nosapņoju, vai tā bija īstenībā. Pamodos, sāp galva. Izmērīju temperatūru - 37,5. Kā pieceļos, tā noreibst galva. Gribētos iet uz treniņu, bet laikam nē. Vienreiz esmu gājusi uz treniņu ar temperatūru, protams, to samazinot ar citramonu; man ne sevišķi patika tā sajūt - bija grūti.
Gribēju vēl uz darbu šodien iet, jo vakar biju; bet laikam arī neiešu. Arī darbā vienreiz biju, kad man sāka celties temperatūra. Aizgāju mājās izmērīt temperatūru un bija pāri 38. Bija nenormāli grūti tajā laikā strādāt.
Gaidu, ko tagad mans ķermenis man teiks. Dzeru tēju un ēst negribas.