Šodien treniņā kārtīgi izsmējos. It kā braucu uz nopietnu treniņu. Sāku arī nopietni. Sākumā mani iedalīja labā maiņā, bet tad treneris atņēma man oranžo kreklu un iedeva zaļo. Stulbā palika ar oranžo kreklu. Toties es gan izskrējos, gan izsmējos. Smējāmies gan par niekiem, gan par nopietniem jokiem. Bet tas sēžot malā. Uz laukuma kārtīgi izskraidījāmies, nu, es un S. Lai gan man pat vienu brīdi slikti palika. Es nez, es domāju, ka tādēļ, ka 2 dienu laikā par daudz šokolādes saēdusies esmu. Un man sausa mute - vai nu no Tavegyl (viena no blakusparādību iezīmēm), vai arī cukura līmeņa celšanās dēļ. Es gan nezinu, vai no saldumiem ceļas cukura līmenis, bet mēle brīžiem man šķiet kā tuksnesis, lai arī cik daudz es šķidrinu.
Visvairāk man patika, kad es pateicu: "Aizej iečurā sūdā!". Tas vēl bija kontekstā, kad viena otru pasūtījām (joka pēc), tad nu sākās riktīgie smiekli.
Ā, īstenībā viss sākās ar to, ka sākām mētāties ar bumbiņām un laistīties ar ūdeni, kamēr treneris nebija atnācis.

Un man patīk vārds "psychobabble". Vnk patīk! :P