Only · the · wind · remembers · my · name

..Miegā, jā.
Īstenībā, man gribās pasūdzēties par mūsdienu operu. Bijām Berlīnes operā uz Vivaldi "Makbetu". Mūzika, izpildījums fantastisks, bet ir viens liels BET- kārtējais modernizējums. Respektīvi, skatuves noformējums- betona siena, pāris krēsli, reizēm gulta. Viss tādā sociālisma stilā, cilvēki pelēkās uniformās, Lēdija Makbeta pelēkā kostīmiņā, Raganas pelēkos ķiteļos ar slotām un grīdas lupatām rokās.. Ja vien jau nesēdētu, būtu uz pakaļas.
Tas pats bija ar Karmenu pirms daudziem gadiem. Toreiz izdomāju, ka vajag tēva-meitas vakaru un aizvedu tēvu uz operu, un, saprotams, viņam tagad dzīves trauma, jo Karmena bija pelēkā ķitelī ar slotu rokās un cigareti zobos.
Tad, tepat, Vācijā, biju uz izrādi- Nathan der Weise. Vienīgais skatuves noformējums bija kaudzē sakrauti krēsli. Starpbrīdī piezvanīju vīram, lai savāc mani no teātra, neizturēju.
Tad bijām uz Romeo un Džulietu, domāju, vo, trupa no Anglijas, būs oriģinālais Šekspīrs.. Figu tev. Pats Šekspīrīgākais vārds bija "fuck", ar kuru neskopojās.

Pēdējo reizi ko jēdzīgu redzēju septembrī, kad biju uz baletu "Anna Kareņina", lai gan neesmu baleta cienītāja, vismaz tur neko daudz modernizēt nevar, vismaz klasiskajiem uzvedumiem.

Kāpēc vairs netiek uzvestas klasiskas izrādes, ar grezniem, autentiskiem tērpiem un gracioziem tēliem?