Man riebjas tie teksti no paziņām (nu labi, miljons gadu kaimiņi, kas pat kaut kādā veidā ir radi, bet ar kuriem kontakta NAV) "čau, kur tieši tu dzīvo?" nu tur un tur, a KAS? "nu tur tas un tas, vai vari palīdzēt atrast dzīvokli, jo ar valodu tā švaki." (tobiš valodas nav)
Nē, nu, bļin, es kāda aģentūra esmu? Es saprotu, ja man kaut ko vajag, ņemu talkā pielaidīgo toni un ļoti palūdzu, bet ne jau MAN VAJADZĒTU.
un pašiem tuvākajiem, nav problēmu, bet kāpēc cilvēki iedomājas, ka jebkura dēļ man ir jāskrien, jātērē savs laiks un nauda?
Nē, nu, bļin, es kāda aģentūra esmu? Es saprotu, ja man kaut ko vajag, ņemu talkā pielaidīgo toni un ļoti palūdzu, bet ne jau MAN VAJADZĒTU.
un pašiem tuvākajiem, nav problēmu, bet kāpēc cilvēki iedomājas, ka jebkura dēļ man ir jāskrien, jātērē savs laiks un nauda?
pirmspēdējais, kas man ļoti patika, teksts no labas druškas "nu man viens ļoti labs draugs (ļoti ļoti labs cilvēciņš, tava mamma viņu zin), brauc uz Lv caur Brēmeni, un lūdza vai nevar pie tevis pa nakti palikt, jo lidmašīna tikai nākamajā dienā. aļo? es dzīvoju 150km no Brēmenes, kāpēc lai es brauktu pakaļ, tērētu laiku, lai pie manis mājās paliktu kāds nepazīstams cilvēks, kur man atkal ir darbs- jāizklaidē, jāmazgā trauki, jātaisa ēst..? "viņš par visu samaksāšot" man nekaķit.
nē, es neesmu pēdējā dirsa, man vienkārši nepatīk, ka cilvēki nezin ko no manis gaida un vēl uzpūšas, ja pasaku, ka nevaru/negribu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}