| |
| |
|
Man riebjas, ka nevaru atvērt muti reizēm. gribēju jau vakar, bet kaut kā nebija īstais brīdis. bet, pie velna, vai kam tādam ir īstais brīdis? īstenībā, vakarnakt un šorīt viņš mani pamatīgi izbesīja, visu laiku centās apkampt, nereaģējot uz manu izvairīšanos un beigās dusmīgo "liec man mieru, man nav vietas".. vīrieši, pasakiet, ja sieviete jums pasaka, ka negrib būt kopā, ka nemīl, negrib nekādu fizisku tuvību, par pieskaršanos nerunājot, turpinātu mēģināt to visu dabūt? es saprotu, ka bērns, ģimene, kopīga mājsaimniecība.. bet, es tādu jau sen būtu pasūtījusi ratā, goda vārds. un es vēl visu laiku diršos un reju, zāģēju, izturos vienkārši kretīniski. bet nē, man esot mentāla rakstura problēmas, tāpēc jāsamīļo. fu, bļe, kā aizsvilos. viss, jātiek ar visu galā reizi par visām reizēm. |
|
| |||
|
esot sava čoma igauņu draudzenei pateicis, ka viņam ir "very special latvian". bet man savukārt ir dienas atziņa, ka es tiešām neko ne no viena negaidu. es gribu būt vispirms viena, fiziski. man, protams, ir vitāla nepieciešamība būt no kāda garīgi atkarīgai un šobrīd f. pilda šo funkciju ar uzviju. Nē, es viņu neizmantoju, jo būtu nežēlīgi atņemt cilvēkam teji visu vasaru, lai vienkārši justos labāk, bet es vienkārši jūtos ar viņu labi, no sirds. tas ir pa īstam un labi, ka ir tieši tā, kā tas ir pašlaik, jo man ir laiks, lai tiktu ar visu galā. tomēr tas nemaina manu vēlmi pēc viņa, un to, ka katru manas dzīves sekundi es pavadu domās par viņu.
|
|||
| |
|
lūk, kāda atšķirība: vīrs: nokrāsoji melnus nagus? nafig? f.: oo, melni nagi? smuki! man patīk, kā tev izskatās! it kā sīkums jau :) |
|