centrāltirgus. pārvietojos starp kiosku ejām, kur no katra stūra it kā nemanāmi uzglūn kāds cilvēka stāvs, pirms tam izliekoties kādu gaidām, sauļojamies vai sarunājamies, pēkšņi paver savu skatu manā virzienā un nober vārdu "сигареты" un tad atkal ieņem sākotnējo pozu, tādējādi mulsinot manas apziņas vienmērīgo plūdumu.
vakar aiz loga sauca katjušu.

un pēc izrādes šķita, ka visi ir benzīnvīri, bet, nē, tikai etilspirtvīri.