+3=2-4 (piedevām viens pluss bez spēles) un 23.v. no 31 noteikti nav iemesls, lai korķētu vaļā dzirkstoša dzēriena pudeles un pielūdzējas sajūsmā spiegtu un nomētātu ar dažādiem apģērba gabaliem, tomēr kopumā es esmu apmierināts ar sniegumu (un tas ar to, ka neizdevās sasniegt manu kluso iekšēji nolikto mērķi - nepalikt mīnusos).

Pie labām ziņām vēl jāpieskaita pārsvarā iziešana no atklātnes ar pieklājīgu pozīciju (jāatskaita gan visādā ziņā bezcerīgā partija pret Čehlovu; ok, arī pret Osi mašīna rādīja mīnusus, bet tur bija spēle un cilvēki ar savu subjektīvo vērtējumu, attieksmi un līdz ar to arī lēmumiem).

Pie sliktajām ziņām (bez Tās bezcerīgās partijas) jāatzīmē tas, ka brīžiem nelietderīgi izmantoju laiku, sekas laika trūkums un visdrīzāk tieši tāpēc mana labākā partija beidzās tā kā beidzās (pret Visocki, zaudējums) un arī pret Putku beigās varēju vairāk paspirināties.

Katrā ziņā spēlēt es varu un kaut arī īpaši neiespringšu uz spēlēšanas atrašanu, tomēr pie iespējas noteikti uzspēlēšu vēl.

Turnīra gaitas/rezultātu lapa http://www.chess-results.com/tnr70909.aspx?art=4&lan=1.

Nepatīkamākais, ka pretinieks sākumā nedaudz izpildījās un man bija neliels, bet stabils pārsvars. Problēmas sākās, kad vienā brīdī izdomāju par katru cenu izvairīties no dāmu nomaiņas (to, ka baidīties nevajadzēja pamanīju tikai pēc kļūdainā gājiena izdarīšanas). Rezultātā pārsvars (kurš būtu rezultējies liekā bandiniekā galotnē) izkūpēja. Sāku nodarboties ar radošu risinājumu meklējumiem, kas visai loģiski beidzās ar laika trūkumu un sapīšanos meistarībā.

Labā ziņa, ka priekšā vēl, cerams, astoņas iespējas sekmīgākiem iznākumiem.