dziedamzars - [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 25th, 2018|04:53 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tas pirmais sapnis bija garā rītā par aizmirsto kāmi manā gultā, kurš nebija izgrauzies, ar segu sasegts, bet bija sarucis maziņš no nebarošanas un piečurājis vius baltos palagus. Kāmītis bija palicis tik maziņš, ka uz pirksta paņemtu noliku viņu pie drupačām, lai paēd. Un tad viņš transformējās par naktstaureni, paliekot zināmā mērā, uz spārnu ŗēķina, lielāks. Lidinājās un uzmetās uz sienām.
Pirms pāris gadiem, cik atceros, mans aizmirstais sapņa dzīvnieks vēl bija skaists, melns un spīdīgs zirgs. Cik daudz tas rucis un pārveidojies, lai kļūtu par kāmi un tagad naktstaureni.

Izrādās ir #MothWeek2018, kā man šodien paziņoja feisbuks.
Plūsmā radniecīgā māksliniece arī iegleznojusi naktstaureni savā pēdējā darbā. Teica, ka esot zīmējies viņai arī.

___
Otrs sapnis bija nakts vidū, no tā pamodos ar tramīgu priekšsēru sajūtu.

Pasaules apziņa implodēja un reducējās dimensijās. Debesis bija elektrības pilnas un gravitātei vairs nebija pilnīgas varas. Sāru implodēja un viņa transformējās pilnkoka maskā. To, ka Sāra pati nezn, ka transformējusies, sapratu no maskas izteiksmes maiņām, kā atslēgām stopkadru animācijā, maskai vērojot mūsu reakcijas. Kad viņa savu esības ironiju bija aptvērusi, viņa implodēja tālāk, kā naivistisks AI gleznojums, ar savu bērnu blakus. Tie parādījās viens pēc otra Google meklētājā, virtuālajā vidē; viņa nebija vienīgā.

Sāra vēl varēja sazināties caur ziņām telefonā. Prasīju kā viņa uztver laiku. Atbilde bija vienādojums, aptuveni šāds: to jkvo4 = bethd$§, jo viņas dimensija jau vairs nerunāja manas dimensijas valodā, bet atbildi atverot, uzkonstruējās video, kam bija jakomunicē viņas laika uztvere, bet, kuru skatoties, sapratu, ka tas rāda to, kas notiek tagad, kas notiks tūlīt, un tā bija viņas implodēšanās nākamajā redukcijas līmenī, jo viņa bija sapratusi savu apziņas esības stāvokli. Cik ieslēgts šis nākamais līmenis man šķita, cik vientuļš un pat ne plakans, bet kā balts punkts, kas nevar komunicēt neko, jo ir nekas.
Cik formām un idejām un esības bagāta šķita mūsu skaļā, nekārtīgā realitāte un mītu pasaules džungļi, kad pamodos!
linkpost comment