man ir mammas adīta veste... adīta kaut kad septiņdesmitajos, nu neizmetīšu kaut lietderības koeficents tuvu nullei. Vēl šādas tāds mēbeles, audumi, kuri kaut kad varētu noderēt utt., mēs visi kaut kādā ziņā esam vācēji, ko nu kurš krājun ko nu kurš uzskata par vērtību,tāda nu ir cilvēka daba. Lietas, varbūt pat nelietderīgas, kā saknes kas balsta no pagātnes.

(Reply to this) (Thread)

Jā, tās saknes. Tā jau ir, tāda kā cietā atmiņa. Visu, ko atstāju lv pirms desmit gadiem nesen apskatīju, un nekā derīga, vieni lūžņi. Tikai darbi un skices un ideju pieraksti pašai likās interesanti vēl joprojām.
Un tādas kā Tavas mammas adītā veste - lietas, kur cilvēks ir "ielicies". Es skatos uz tam, un man liekas, ka daļiņa no tā cilvēka tur vēl ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, tā netveramā saite, kura iespējams manai meitai vairs nenozīmēs pilnīgi neko,bet man ir dārga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādi kā ikdienisķie raganu artefakti. Uzlādētie priekšmeti, kuru spēks ir uzlādētāja rīcībā, bet nav pieejams citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:))

(Reply to this) (Parent)