|
Oct. 18th, 2017|07:18 pm |
nu nezinu, toreiz runaja. Atradu tadu interviju : Vai pie brīvās mīlas toreiz piederēja arī izvarošana? Atvainojos, ka to vaicāju, bet konteksts to uzliek bezmaz vai par pienākumu: vecāka gadagājuma ļaudis zina mēļot, ka Kaspars Dimiters vēl pusaudža gados bijis atbildīgs par kādu izvarošanu, kā dēļ nonācis Iecavas internātskolā... Ja tā, vai esat spējis sevī «norēķināties» par šo soli, jo citādi mācīt morāli taču nebūtu iespējams?
- Kur tik mani šīs "izvarošanas" dēļ nesūta nu jau kāda trešā paaudze - uz Iecavu, uz cietumu, uz Daugavpils koloniju. Tas, ka no 12 līdz 16 gadiem biju klasisks ielas huļigāns, ir fakts. Toreiz tas bija slikti.Tagad ar tādiem, kāds biju es, ik vīkendu pilna Vecrīga. Esmu fenderējis tētim pornožurčikus, ko tā brālis slepus atveda no Sweden. Esmu bļāvis uz savu 6.klases audzinātāju, kas man vienu atņēma, uzskatot, ka tā ir mana darīšana. Kādai paziņai esmu palīdzējis mukt no savu kriminālo drauģeļu pritona, kas to grasījās ņemt priekšā grupā. Teicu, ka sākšu pirmais un ka vēl nevarēšu visu acu priekšā. Iegājām blakus istabā un izlēcām pa 2.stāva logu. Lēciens notika no tagadējā krišnaītu tempļa. Meitenes "līmējis" un mīlējis esmu, taču izvarojis - nekad.
|
|