prāta fotogrāfijas

nosēdējām šodienas pirmo lekciju un devāmies ārā uzvilkt dūmu. noejam lejā,- tur vestibilā kāds sīnis ieklīdis. ienest dzīvību pelēkajā filoloģiskajā ikdienā:D uj, ka dežurante ņēmās šo izšvarņīt ārā. "ko nevar celt, to var vilkt" kā mana kursabiedrene saka.. ārēji trausla sievietīte, galīgi ne jauna, bet nu krampis pamatīgs. no sākuma kopistiski ar savu koļegu (arī pusmūža kundzīti) alkānu normāli paspārdīja, un tad jau vīrelis lidot izlidoja ārā.
visiem studentiem, man tai skaitā, gan uz to brīdi tāds wtf?! moments iestājās.. kā izmeklēšanā vēlāk noskaidrojas, tad dežūrtante spārdīšanas(laikam) procesa laikā esot nepārprotami izkliegusi vārdus -"atkal tu te ievilkies..". nu lūk, fakultātē nevēlamais onka saskuma, pasēdēja ārā uz apmalītes un cauri peļķēm devās vien prom. un pareiz - ka nav, ta nav