Nu, protams, ka mēs kaut ko atstājam, pareizāk daudzas lietas un atmiņas. Bet tās lietas, ko mēs dosim vecmammai līdzi (it īpaši laikam to vienu) es laikam gribētu paturēt, jo tagad nevaru vairs iedomāties tādas īpāšas lietas, kas paliks (ir protams daudz kas, bet kaut kas tāds....nezinu). Vienīgi vecmammas Ziemassvētku dāvanas - tās gan es tagad atminos. Viena no tām ir tāds māla namiņš ar daudziem logiem, kuram var noņemt jumtu un iekšpusē ielikt svecītes - būs jāaizdedz par par piemiņu.
Man prieks, ka tev prieks, ka Gustiņu kāds klausās, jo pārsvarā cilvēkiem ir diezgan noraidoša attieksme, bet es uzskatu, ka viņa albums ir perfekti noslīpēts un lielisks.
P.S. Paskaties uz vāciņa bildēm - tās it kā ir četras, bet kopā veido vienu veselu. Es to pamanīju tikai pēc kādiem 3 mēnešiem :)

(Reply to this) (Parent)