D[ra]kone - Arņu Gūtupu jautājums.

Mans viedoklis, ka viss hajs, par to "kā viņi uzdrīkstējās", "kā tā var", "mūsu cilvēktiesības", ir lieka acu aizmālēšana un apelēšana pie padomjlaiku emocijām, kad vienkāršam, godīgam latviešu cilvēkam tiešām bija jāsāk uztraukties, ko runāt pa telefonu, ja telefonā sākās dīvainas skaņas un citi efekti.

Šodien, dzīvojot tiesiskā valstī, kur paši esam, vai vismaz varētu būt saimnieki, histērija par "cilvēktiesību pārkāpumiem" un "stukaču ētiku" nav saistoša.

Pirmais jau bija jampadracis ap tā dēvēto personas kodu - to ieviesa personu datu sakārtošanai valsts struktūrās. Pēc tam to paziņoja par baigo noslēpumu un tā vietā lai personas kods kalpotu par drošu identifikātoru visās IT sistēmās, ap to tagad ir lieka ažiotāža, ka tas lūk satur sevī "bīstamu informāciju". Patiesībā reāli tikai tiek čakarēta sabiedrība.

Tagad noklausīšanās? Jo vairāk jo labāk. Es labprāt atbalstītu totālu novērošanu visas valsts līmenī. Veikalos novērošanas kameras esat redzējuši? Uzrakstiņu arī? "Uzmanību, video novērošana jūsu drošībai"!

Videokameras (novērošanas) dēļ es varu dabūt samaksāt sodu par čurāšanu neatļautā vietā - slikti.
Tās pašas videokameras dēļ tas ambālis ar urlisko feisu var tikt noķerts un notiesāts par to, ka ir mēģinājis mani apzagt - labi.

Ja salīdzina ļaunumu un labumu, viennozīmīgi vienkāršam un godīgam pilsonim no šādas novērošanas ir tikai vairāk drošības un labuma, nekā ļaunuma. Novērošana / noklausīšanās un citas "cilvēktiesību figņas" ir neizdevīgas tikai indivīdiem, kuru rīcība ir antisociāla vai pretlikumiska jau pašā saknē.

Demokrātiskas sabiedrības morālei informācijas laikmetā ir jābūt - jo vairāk atklātības, jo labāk.

Un atgriežoties pie Gūtupa lietas - atliek tikai pavērot, ko kurš šmauceklis runā attiecībā par "noklausīšanās ētiskumu", lai viegli varētu uzreiz noteikt, kas tas par cilvēku. (Un kurā partijā, ministrijā, birojā, etc, vairāk potenciālu noziedzinieku, bandītu un krāpnieku)