D[ra]kone -

Pirmās rīta emocijas ...

Klusums ...
Snieg ... viegli viegli snieg ...
Tālumā kaut kur rej suņi ...

Automātiski uzbūrās kaut tāda aina no laukiem kaut kur vairākus gadus atpakaļ ...

Tad atjēdzos, ka stāvu Iļģuciema hruščevkas kāpņutelpā un idillisko vīziju izjauca citas skaņas un vizuālie tēli ...

======

Turpinājums ... kādas 40 - 50 minūtes stāvēt un salt tramvaja pieturā, lādēt sevi par to, ka no rīta neuzvilku neko siltāku apakšā, un lielīt, ka saņēmos uzlikt cepuri galvā, lamāt laika apstākļus un visu pārējo ...

======

Iespiesties pārpildītā tramvajā blakus simpātiskai blondīnei, kura gan drīz pazuda no mana redzes loka tajā cilveku plūsmā, kas katrā pieturvietā notiek pie ieejas durvīm ... ai neizdevās iepazīties ;-D

=====

Lādēt sevi par plānajām zeķēm kājās ... jocīgi - tieši tramvajā stāvot man tās sasodītās kājas sāka salt ... turpmāk uz darbu nākam zābakos un vilnas zeķēs ...

=====

Beidzot veiksmīgi nokļūt darbā, siltumā, un pie neta, kas man vakar mājās bija atrubijies (paldies tev 4nets, ibio, pat telefons neviens neatbild viņiem k-ces dēli tādi!!!)