šurpceļš.
šurpceļš.
- 25.7.09 01:34
- Don't let the world get you down.
Ever.
-
šoreiz Tev būs klusēt.
- padomju kolhozu piena fejas.
- 24.7.09 20:13
- *
manos sapņos nāk fejas ar lakatiņiem galvās un slaucenēm rokās
rozīgi vaigi un pilnīgas lūpas
rokas maigas no piena glāstiem
acis mirdz no padomju kolhoza stāstiem un siena šķūņu kaislēm
viņas ir īstas fejas, kas salej pienu apaļmutu pudelēs, tādās, kas atgādina par aizmigušu mazuļu mieru
salej tur pienu un māk sasmelt atpakaļ visas lāsītes, kas klusītēm grib aizlavīties prom, izlīt un iesūkties zemē
un viņām ir burvju nūjiņas rokās, neredzamas, bet ir.
zem mana spilvena no rīta ir padomju laika piena pudele, pilna ar visīstāko, visbaltāko, vissvaigāko pienu, kas atveldzē dvēseli.
Tu netici, bet ir, un es reiz Tev parādīšu, bet pagaidām - tici man.
Es Tevi lūdzu, tici man.
Viss taču būs labi, vai ne?
---
-
te skan: Reamonn - Alright
noskaņojums: labi.
-
2 vēstījaiemest domu
- ai.
- 24.7.09 15:42
- varbūt es patiešām esmu par naivu šai pasaulei.
notici vēlreiz, haha.
-
noskaņojums: atmodusies
-
0 vēstījaiemest domu
- uguntiņa mana
- 21.7.09 23:01
- parasta diena un parasti mirkļi
saliec kopā divus un sadedz.
-
te skan: Poets of The Fall - Roses
noskaņojums: ieinteresēta
-
0 vēstījaiemest domu
- debesbērns
- 21.7.09 02:39
- Todien lija līdz dvēselei un dziļāk, aizlija balsis un elpas un iekāres čuksti dziestošās gultās, lija caur vārdiem, kas rimti plūda pār lūpām, tādām lūpām, kas sūrstēja melos un liekulībā. Lija tik maigi un padevīgi, gandrīz nerimstošā padevībā lāses dauzīja zemi, tā, it kā padevība varētu sagraut pārestības, izārdīt naidu un no putekļiem izdiedzēt jaunas pasaules. Bet vairāk par visu lija klusums tā bērna acīs, kas vēroja lietus lāses saplūstam mazā jūrā, vienu pa vienai, saplūstot kopā un saplūstot pilnīgāk par brīdi, kad bērnu ieņēma, jo lāses saplūda nesavtīgi un nejautājot, neprasot un nepavēlot. Klusums lija pār vaigu ēnām un iekrita lāšu spalgajā rotaļā reizē ar debesu neprātīgo, stindzinošo zilumu.
Ieskaties, mazais, tā pasaulēm jādzimst, bez skaņas caur klusumu.
Un tagad ej mājās un raudi.
Jo klusums līst bērna acīs tikai pirmajā lietusgāzē.
-
noskaņojums: mierīga
-
0 vēstījaiemest domu
- samīļot, šodien mani vajag samīļot
- 20.7.09 20:30
- mani nu tāaaa vajag samīļot, man sāp visas maliņas, toties es jūtos tik dzīvdzīvdzīvelīga šodien ^^
samīļosi?
-
noskaņojums: sāplaimīgi
-
4 vēstījaiemest domu
- pieskarties
- 20.7.09 02:14
- tā, it kā man nebūtu pirkstu nospiedumu, it kā es nekam nespētu pieskarties pa īstam, šodien es visam pārslīdēju tik rēgaini tukši.
-
noskaņojums: beziedvesmas
-
0 vēstījaiemest domu
- klavierskaņas trīs
- 20.7.09 01:58
- Ak, mans pianist, ar lauztajiem pirkstiem,
es Tevi tik nekrietni krāpju.
Manas stīgas ir pievilkušās Tavu lauzuma sāpju, es zinu, ka Tu esi dzijis un aizdzijis ciet, un varbūt spēlē kā senāk. Kā senāk, tik skaisti, tik viegli un glāsmi, bet piedod, es nevaru piederēt tev, jo Tu esi netīrs no aizmirstām sāpēm. Tieši zem ādas, kas pulsē un kaist, ir noslēpies neglītums, skaudrums un nodevība, mans draugs
es Tevi tik nekrietni krāpju, mans mīļais, jo Tavi pirksti ir lauzti un tikai tāpēc, ka lauzti
tāpēc paņem mani un pārgriez tās stīgas, vienu pēc vienas, tikai ļauj tām iztrīsēt skaņu, to pēdējo mirkli pirms pazust, bet atstāj vienu vientuļu stīgu.
tad ļauj manai sadragātajai dvēselei, sakropļotajai jēgai iesūkties caur pirkstu galiem Tevī un izspēlēt trauksmainu melodiju
ko dzird Tavas asinis un izmisums, kas apmaldījies dzīslās un zini:
es ticēju Tev līdz nāvei un salūzu brīdī, kad Tu
.
-
te skan: Dzelzs Vilks - Pret sienu
noskaņojums: apjukums
-
0 vēstījaiemest domu
- rūsganās, lielās
- 18.7.09 23:22
- ---
sapil man domās pa vienai skudriņai skudrupūžņi, nē, sarkanās nē, tās rūsganās meža skudras, kuras pieskaras domām bez sāpēm
un priežu skujas tām pagalvī, katrai viena, katrai sava
katra vienāda savā vientulībā
meitiņ, tu atkal sapņo
nē, māmiņ, viņas sapņo mani
-
te skan: sienāžu kņada aiz loga
noskaņojums: patīkams nogurums
-
2 vēstījaiemest domu
- miers
- 18.7.09 17:39
- Viss taču ir vienkārši
- tieši tik vienkārši, rakstīja Bariko.
un tomēr mums ik pa laikam vajag, lai kāds to atgādina.
---
līdzsvars, ieelpa un izelpa vai varbūt tā jau bija robeža
nē, vēl ne.
-
te skan: David MeShow - Mystery
noskaņojums: mierīgs
-
0 vēstījaiemest domu
- stiprie cilvēki
- 17.7.09 13:00
- un vēl arī tāpēc, ka viņi uzceļ mūrus
iziet no tiem
un skatās uz lēno, mokpilno sabrukšanu no malas
skatās uz cilvēkiem, kas mēģina pārkāpt
no malas
viņu pašu tur gluži vienkārši vairs nav
jauc
kāp
sit
viņi ir tālu un malā, un prom
pirms izdzēst citus, viņi izdzēš sevi.
-
4 vēstījaiemest domu
- 16.7.09 16:07
- tāpēc, ka stiprie cilvēki gluži vienkārši ir salauzti jau pirms Tu gribi viņus salauzt vēlreiz
tāpēc viņi šķiet tik stipri.
--
mani klusie kardināli
lišķu celtie pjedastāli
klusē, mīļais draugs,
nāve arī Tevi sauks
-
te skan: funcadelic - maggot brain
noskaņojums: nemiers
-
6 vēstījaiemest domu
- nekrologs
- 15.7.09 01:52
- novelc tīkliņzeķes, meitenīt, un padejo man
es gribu redzēt Tevi tajā sapnī, kad mani glabās.
mirkli pirms nāves es gribu redzēt Tevi kailu un nomirt ar ņirdzīgu smaidu uz lūpām
jo tu esi mana sieviete lietū, kas raud, un Tu esi izmantots bērns
es pats Tevi izmantoju savos sapņos un murgos, jā, es esmu pedofīls un man sāp tāpat kā visiem
tikai manas sāpes aug caur jaunām miesām un neskartiem klēpjiem
es esmu jaunavu izlaupītājs, naktīs un rītos, un sava prāta tumsās.
---
viņa novilka tīkliņzeķes un kaila smējās naktī
tad izgāja curi tumsai un saļima baudā no intīmiem glāstiem
uz kapiem pa zālīti, zaļu, maigu un dzīvu, neelpo, maita, es Tev saku, Tu nomiri, un es biju Tava simfonija bērēs un smiekli telpas otrā galā
viņa kaila smējās naktī un uzgūlās marmora apmalei ar savu atvērto klēpi
nāc, nāve, manā klēpī, es esmu gatava, un es Tevi gribu
skaties, veci, Tu mirušais maita, es piederu citam, mans klēpis izasiņos caur zemi līdz Taviem pīšļiem un Tu mani dzersi kā senāk
smiekli un naids, un kliedzieni
tik agrs rīts
viņa smēķē uz kapa apmalēm un mīlējas ar svešām un mirušām sāpēm
nodzēš cigareti uz Tava kapa un pēdējo reizi sevi glāsta
---
uzvelc tīkliņzeķes, meitenīt
es Tevi gaidīšu rīt.
-
te skan: Anathema - Anyone Anywhere
noskaņojums: baudpilnas skumjas
-
0 vēstījaiemest domu
- slīkoņi
- 14.7.09 14:35
- un tad es tevi nogalināšu, bet es apsolu, es būšu maigs, teica Laiks un iekoda viņas miega artērijā
Laikam ir čūskas ilkņi
-
te skan: Pete Doherty - A little Death Around the Eyes
noskaņojums: ļoti, ļoti nogurusi
-
0 vēstījaiemest domu
- 13.7.09 22:44
- viņa runā asinis un dzer pienu no renstelēm, kad līst.
mazā, jukusī sniegbaltīte, kuru var izjaukt pa gabaliņiem un salikt atpakaļ.
mazā, smaidīgā meitenīte ar glāžu šķindoņu acīs un artrītu locītavās, kur Tu steidzies, meitenīt, nāve bērnus tik viegli neņem
uzvelc savas tīkliņzeķes, meitenīt
un paspēlēsim vēl, es Tevi izjaukšu un salikšu, ieeļļošu un Tu man griezīsies kā balerīna, maza, tīra, skaidra, neaptraipīta balerīna, kas samaļ laiku un nogurumu
un tad es Tevi nogalināšu, bet es apsolu, es būšu maigs.
-
te skan: Reamonn - Supergirl
-
0 vēstījaiemest domu