svaiga asins fosilijas manas odziņas šis ķermenis

• vēmiens
• 13.7.09 18:35
• jā, sabradā mani droši
  
  man jau nesāp.
  
  ne jau nu pirmo reizi kāds man tik forši spļauj sejā.
  ak, Tu, mans pianist, paspēlē vēl.
  
  es būšu Tava simfonija, kad Tevi glabās un smiekli telpas otrā galā.
• te skan: the cruxshadows - marylin, my bitterness
  noskaņojums: ironisks
• 0 vēstījaiemest domu

• zelta medāļi
• 6.7.09 20:09
• Paņem manas plaukstas un atver. Brīnuma nav. Tikai šizofrēniju vēstoša dzīves līnija.
  
  Skatos mājās uz saviem medāļiem un saprotu, ka allaž starp zeltiem izvēlos sudrabu. Allaž. Kānuturbija, ne viss spīd un ne visam jāspīd, lai es to saskatītu.
  
  Un tomēr es kļūdos un kļūdos apzināti.
  Dažreiz vajag zināt, ar ko Tev darīšana, bet šoreiz nevajadzēja. Nu nevajadzēja, bet laikam ir tā drusciņ par vēlu.
  
  Sēdi un skumīgi smaidi.
  
  
  paskatos un histēriski smejos
  rīt manas kājas nātrēs dejos
• te skan: Abathema - Deep
  noskaņojums: smejos
• 0 vēstījaiemest domu

• manam kaķim ir jaunas mājas.
• 5.7.09 22:07
• *
  Šāvieni
  Cilvēku čaulītes
  Tik maigi krīt
  
  Tukši
  Un smieklīgi īsti
  Asinis nebeidz līt
  
  
  ---
  man nepatīk meli un izlikšanās.
  lai būtu ļauni vai sāpīgi, vienalga kā, bet tikai patiesi. lūdzu.
• te skan: cruxshadows
  noskaņojums: domīga
• 0 vēstījaiemest domu

• vijolītes
• 29.6.09 14:26
• 
  ---
  Ir tā savādi meklēt īstenības tur, kur to pavisam noteikti nebūs.
  
  smadzenēs ietriekušies pēc meža zemenēm smaržojoši jasmīni
  un pēc tikko pļautas zāles smaržojošs, mēnešiem žāvēts siens
  
  Aiai, es atkal esmu apmaldījusies laikā. Īstenības izteiksmes nav.
  
  ---
  Un vispār - tā ir fantastiska sajūta gulēt sienā, ja blakus, tieši blakus Tev un varbūt mazliet jau Tevī iekšā tik rimti rit kāda elpa. Viņai bija taisnība, mēs pierodam pie tās īstenības un tuvuma robežas, kas pulsē ieelpā un izelpā, pierodam pie mirkļa, kad paši vēl esam nomodā, bet kāds blakus tik netverami maigi ieslīd sapņu pasaulē.
  
  
  
• te skan: elpa
  noskaņojums: rimtas atmiņas
• 0 vēstījaiemest domu

• zilactiņa
• 29.6.09 14:24
• Viss sāp, tāda sajūta, ka mans ķermenis protestē pret visu, ko es gribu ar to darīt.
  
  Nekā nebija, apstāties es netaisos, lai sāp, lai sāp vēl vairāk, man vajag sāpes, tas ir vienīgais, kas atgādina par realitāti.
• 0 vēstījaiemest domu

• indigo svece
• 27.6.09 18:01
• gail te pavisam viena, gaismā pilnīgi apmaldījusies un bez nozīmes
  
  tas ir pilnīgi neizprotami, kā tās spēj Tevī ietriekties tik pēkšņi un dziļi, aizsist elpu un sadragāt bez žēlastības brīžos, kad tām pavisam noteikti Tevī nav vietas.
  
  nolādētās skumjas, no kurienes tās nāk?
• te skan: pulksteņa tikšķi
  noskaņojums: nekā
• 0 vēstījaiemest domu

• mušas kājām gaisā
• 25.6.09 14:04
• es laikam atkal tā daru.
  
  ļaujos un pazūdu
  jā, protams, ka man bail.
• te skan: telfona nerimstošā zvanīšana
  noskaņojums: stulbi
• 0 vēstījaiemest domu

• tas, kas liek man drebēt alkās.
• 22.6.09 11:58
• Garīgās alkās.
  Man tik dziļi kaut ka pietrūkst, ka es sāku palēnām jukt prātā, tāda sajūta, ka brūk mana miesa, visi pieskārieni tai slīd pāri, neizraisot sajūtas, un smiekli, jā, smiekli trīs kā rasas pilieni smilgu galos, vējā ārdētās un nesaudzētās.
  Šķiet, es esmu saaugusi ar to tukšuma sajūtu sevī un varbūt savādāka eksistence vairs nav iespējama, man tā ir jābūt. Un tomēr es meklēju, es tik izmisīgi meklēju kaut ko, pie kā pieķerties, kaut ko, kas mani izrautu no šīs nožēlojamās, bezgala sāpīgās emocionālās un fiziskās sagrāves, es meklēju līdz asinīm, līdz kliedzieniem un klusām nopūtām rēnos vakaros un cilvēku vārdos, bet neatrodu.
  
  Es esmu tik izslāpusi īstenības. Mani neapmierina pasaules falsificētie cilvēki un emocijas, es gribu vairāk, pat ja man nepienākas, un, gribot vairāk, es neviļus, netīšām pieķeros nepareizajām situācijām un cilvēkiem, lai gan man allaž sķitis, ka man nav vajadzīgi cilvēki.
  
  Ir. Tie daži retie cilvēki, kas meklē vēl dziļāk un sāpīgāk par mani. Tie, kuri manī nekad nesaskatīs ko līdzvērtīgu.
  Un tā arvien. Es veicu izvēles, kas mani nenoved nekur.
  Tags: internal placebos
• te skan: yiruma-kiss the rain
  noskaņojums: tukši
• 0 vēstījaiemest domu

• noklusētas patiesības.
• 21.6.09 11:24
• man vienmēr būs par daudz tiem vieniem
  un allaž tik daudz pietrūks otriem
  
  es vienmēr esmu kaut kur, sasodīts, pa vidu.
• 2 vēstījaiemest domu

• ā un vēl
• 18.6.09 12:32
• dīvaini, nekad tā nebija bijis
  vienkārši vairs nejutu sevi, nedzirdēju un likās, ka arī neelpoju
  
  bet joprojām biju dzīva
• te skan: -
  noskaņojums: asiņaini
• 0 vēstījaiemest domu

• sadali mani droši
• 18.6.09 12:26
• šodienai ir daudz salauztu minūšu.
• te skan: -
  noskaņojums: apnicis
• 0 vēstījaiemest domu

• vaimandieniņ
• 9.6.09 09:32
• es atveru acis un man priekšā tā bruģa spīts.
  
  kā vienmēr, kā allaž.
  iesit man vēl, lai sāp, es gribu, lai sāp.
  
  vai arī salauz, jā, salauz mani droši.
• te skan: klusums
  noskaņojums: sāp
• 0 vēstījaiemest domu

• piekāst
• 8.6.09 18:46
• ..tas katrā ziņā notika ātri un nesāpīgi - tā pāreja no perfekcionisma uz pofigismu
  
  gandrīz vai sāku ilgoties pēc agrākās spējas nosēdēt nereāli ilgu laiku, labojot neesošas kļūdas, jo tagad es vnk nosēžu nereāli ilgu laiku, truli lūkojoties pa logu/monitorā/vienalga kur.
• te skan: lietuspiles
  noskaņojums: apnikums
• 0 vēstījaiemest domu

• asinis
• 7.6.09 22:11
• manā pasaulē ir meli un stikls
  brūkošs, asiņains
  un tomēr tikls
  Tags: internal placebos
• te skan: Deftones - Digital Bath
  noskaņojums: juceklīgs
• 0 vēstījaiemest domu

• miesa
• 7.6.09 14:38
• miesaskārības, jā.
  
  un?
• te skan: Children of Bodom - ...
• 0 vēstījaiemest domu