Hei :)
Tā pirmā doma interesanta. Nesen kādu interviju lasot arī guvu atziņu, ka necīnīties, neielaist sevī iekšā vardarbību nebūt nenozīmē vājumu. Miers ir spēcīgs. Tas ir spēks. Tomēr nereti vairāk tikai vārdiski paužot līdzsvarotu nostāju.

(:

man allaž licies, ka mieru ir tik ļoti, ļoti grūti nosargāt. Īpaši - ja ļauj sev just satricinājumus, spriedzi, sāpes. Bet laikam tā mēs mazpamazām pieaugam - sargājot mieru un klusumu sevī par spīti visam.

(:

pirmo domu iegrāmatoju savos 'labo domu' krājumos.
(:

(:
tad man prieks.

par tiem stiprajiem cilvēkiem.- jau labu laiku domāju par to,kā lai to domu nofurmulē, un reku viņa ir! paldies, nu es varu ķerties pie nākamās.

heh, man jau arī ilgi nelika mieru tas jautājums - kāpēc?
un laikam jau sapratu, vismaz uz šo mirkli.