| |
[Dec. 24th, 2021|11:42 am] |
pamatskolas beidzamos divus gadus modinātāju bieži liku uz 5:30. noskaloju muti, uzliku vārīties olas vai cīsiņus un pēdējo stundas ceturksni īsviļņos klausījos bbc sporta ziņas, mēģinot citiem nesalasāmā rokrakstā piefiksēt svaigākos tenisa, riteņbraukšanas un Pirmās formulas rezultātus. vēl kādu pusstundu aizņēma to atšifrēšana, kompilēšana un pārlikšana glītrakstā uz rūtiņu lapas, tad riksī uz troļļuku un pāri samērā svaigajam Vanšu tiltam uz tikpat svaigo Preses namu. daži miliči 14gadīgo zeņķi ar beibīfeisu jau atpazina un pat sveicinājās, bet citi ilgi ar neuzticību pētīja manu ārštata korespondenta caurlaidi. vēlākais 7:15 bija jāpagūst aploksni ar atzīmēm Par Avion un Sports ievietot redakcijas šūplādē, lai pagūtu uz skolas sākumu. 6-7 stundas vēlāk mājas virtuvē pie litra stiklota piena, baltmaizes klaipa un puslitrenes zemeņu zaptes žigli apdarīju uzdotos mājasdarbus un turpmākās stundas trīs ar sētas puikām pagalmā dzenājām bumbu, vai ziema vai vasara. tad stundas trīs tenisa treniņam vai kādai citai nodarbei un atpakaļ mikās. vakars bij klāt, beidzot varēju sākt lasīt grāmatas un klausīties rādiō. vismaz līdz 2iem naktī. repeat.
tikai neviens no tiem atkārtojumiem neatkārtojas, jo ir neatkārtojams, piedodiet neesošo punu.
raugi, pēdējā laikā es pārāk bieži mēģinu šībrīža 2 gadu matriksu uzlikt kādam savas pērnības divītim – šai gadījumā 14-15 gadu vecumam, bet citiem jau ar', un ik reizi mani pārņem vismaz viegls izbīlis. 14-15 vienkārši ļoti ilustratīvs, jo tas ir laiks, kad ar vienaudžiem ieraudzījām, ka dzīvojam cietumā, pat vairākos vienlaikus, un mācījāmies ar šo atklāsmi sadzīvot. enīvējā, es jau reizes trīs esmu aizmirsis, ko īsti gribēju pateikt. ā, nu ja – par atmiņu. es, teiksim, vēl līdz vakardienai biju pārliecināts, ka laikraksts Sports man maksāja 70 kapeikas par rindiņu, bet nupat viegla aritmētika galvā mani pārliecina, ka drīzāk tās būs bijušas tikai 17, jo par šo raksteli man 50 rubļus varēja iedot, bet ne jau 200+. klasesbiedriem es izmaksāju piena kokteiļus, nevis grauzdiņus ar kaviāru un šampīzeri.
https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:611288|article:DIVL78 |
|
|
| Eglītes vietā Palma (dejot nevar, aizliegt) |
[Dec. 23rd, 2021|09:42 pm] |
1986. gada 1. martā, īsi pēc sešiem vakarā braucu gandrīz tukšā trešās maršrūtes trolejbusā un, atspiedies ar seju pret durvju rūti, vēroju aizslīdam garām dzimto ielu, kas pēc baltās ziemas steidza atgūt savu pelēkumu un krēslas stundā šķita koķeti atkailināta. Kad tev ir 18, un tu brauc uz dejām, viss rādās šādā spektrā. Paralēli brīžam šķielēju, vai pieturā nebūs kāds pārcentīgs sestdienas vakara biļešu kontrolieris, lai varētu preventīvi nokompostrēt braukšanas talōnu. Tādā vīzē jau laikus saskatīju skolas pieturā dirnam pazīstamu stāvu – Aināru Līdaku, kurš bija veiksmīgi absolvējies pirms trim gadiem, atkratījies no armijas un tagad studēja kaut kur Rietrumeirōpā, jo viņa tētis bija ministrs.
– Kur tad kundziņš šitā uzcirties? viņš līksmi ieaurojās, durvīm knapi paveroties.
– Mums šovakar disene. Klasesbiedrenes sencis ir kīnōamatieru biedrības priekšnieks, un šitās te ir atslēgas no Jaunielas 25.
– Bet, Jānīt! Padomju Savienībā ir izsludinātas sēras, vai tad tu Gulbju ezeru rādžiņā šodien nedzirdēji? Vakar Stokholmā nokniebuši Olafu Palmi, viņam parīt vajadzēja būt Maskavā uz Partijas kongresu kā Sociālistiskās internacionāles vadonim, a tagad čušš! Un šovakar nekādu deju nebūs. Visi koncerti, teātri atcelti. Tā ka piedod, ja sabojāju vakaru.
– Ainīt, tu laikam nesaprati. tā ir pagrīdes disene. uz mums jūsu sēras neattiecas. |
|
|
| Alexa, what are you? |
[Dec. 23rd, 2021|06:42 pm] |
|
alexia Disturbances in reading due to cerebral lesions in the occipitoparietal areas and characterized by the inability to recognize written words, numerals or individual letters. |
|
|
| likstas Dzeguzes lizdā |
[Dec. 23rd, 2021|04:05 pm] |
|
nu tad tā, abas piemājas LB bodēs visus Kagōrus esmu notrallinājis. kas vēl tāds labs šajā kategōrijā? bija reiz Monastirskaja Izba, ja? |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2021|05:42 pm] |
atvēru Kagōru un pārmaiņas pēc ielēju glāzē.
– elpo, maita, kamēr ļauju!
maita šai gadienā ir mīļvārdiņš, daudz vairāk Mai Tai nekā Muay Thai |
|
|
| je suis suitu sieus |
[Dec. 8th, 2021|05:42 pm] |
|
ab griesti, proporsjonåli |
|
|
| o, soledad |
[Nov. 23rd, 2021|05:42 pm] |
vientulība ir vienīgais, kā mums nekad netrūks.
začīts zin |
|
|
| Herb immunity |
[Nov. 17th, 2021|03:42 pm] |
iegāju šodien uz nanōsekundi tai bīstamajā koridōōrā, kam zaļā krāsa. uz kundzes jautājumu, vai ir, godīgi atzinu, ka nav vis.
– un ko mēs tagad darīsim?
– es varētu caur skatlogu uzrādīt jums šo te īsziņu un tad cerēt, ka būsiet tik laipna, lai atnāktu ar paciņu līdz lievenim.
apmēram tā arī izdarījām. |
|
|
| |
[Nov. 13th, 2021|08:42 pm] |
sesdiena, trīspactajs nejāņvāris. dubultais dzimpārs. neviens pat neatgādina, pašam viss jāatceras.
te mazs veltījums Pašam, Daugavpils žīdiņam Pāvilam, mūsu hrestomātiskajam stukačokam, bet tikai šovakar man iešāvās prātā, ka tik daudz belzienu kā uztvēra viņa pakuslā miesa varētu apskaust pat Mairis biedris Alnis. es pēdējo reizi esmu sists pirms gadiem 30, un arī tad ar strāvu, ne dūrēm.
Paulus, žetemm |
|
|
| |
[Nov. 10th, 2021|04:42 pm] |
teh roses are red
and ready for plucking
my fucks all abound
to close to nothing. |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2021|06:42 pm] |
if no fucks are ever given, whereto do our fucks go?
FlF
Heaven is closer now today
The sound is in my ears
I can't believe the things you say
They echo what I fear
Twisting the bones until they snap
I scream but no one knows
You say I'm familiar, cold to touch
And then you turn and go
Feels like Heaven |
|
|
| |
[Nov. 5th, 2021|06:42 pm] |
Remember, remember the Fifth of November. Maikam Skōram no A Flock Of Seagulls šodien apaļi 63!
Nightmares
Šorīt bija paredzēts izbraukt uz Kursu pasēņot, tāļrunis zvanīja 5:00, un vēl paguvu noķert drumslu no sapņa, kurā ar partnerfirmas īpašnieku un viņa ģimeni pikojāmies vecajā Skanstes dārziņu kolōnijā. Atvēru pastu – no viņa naktī pienākusi vēstule par nākamību.
Tikko ar baudu nokopām bundžiņu brēltiņu tomātu mērcē – vells, tam proletam tomēr itin labu paiku piedāvā! Drīz vēl sāksim ēst kāpostu zupu.
Vakariņās gatavošu Vecmīļgrāvja nacionālo ēdienu, urciks-fļurciks saucas. Würzig tur ne kapteiņi, ne koki nespēja izrunāt, tālab tāds savāds nosaukums. Dubultdīvains tālab, ka no visām vircēm oriģinālreceptē ir vien sāls, pipari un lauru lapa. Mija apgalvo, ka tas izskatās tieši tāpat kā skan – pēc dizentērijas, taču spartiski nes savu krustu un pāris reizes gadā manu delikatesi samiegtām acīm iebauda gan.
Kaut nelielu harē rāmumu palīdz saglabāt meistara Mū vingrinājumi un istabas augu kopšana. Vīģīte beidzot ir izsitusi pirmos vismaz 5 ziedus, melnais plūškoks Black Lace strauji atgūstas pēc piepēžās lapu nobiršanas, irbene gan apmulsusi par negaidītajām klimata izmaiņām. Pirms ķēķa vēl pamielošu acis ar dīgstošajām sēkliņām kādos 30 maišeļos. Uz dažiem visai fifīgi nosaukumi – HVZ, Kaut kāda Pūku Zāle, Sauliešu spridzekļi u. tml.
Elpojiet dziļi un diafragmāli, un sitiet paši sevi. Tālāk skanēs.
How to stay calm in our time |
|
|
| konspirtologa inversās dzimšanas dienas torte |
[Oct. 31st, 2021|08:42 pm] |
31 ir disleksiks 13, nedalās ne ar ko& neparko, vismazāk jau pats ar sevi.
tomēr es gribētu metaversam savlaicīgi darīt zināmu, ka neizbēgamajā sēņu un zivju Megaversa kaŗā es nostājos sēņu pusē.
runāšana sidarbs, klusēšana zelts, dziedāšana – kā pagadās |
|
|
rejuvenated