viens no rudens/ziemas galniem uzdevumiem būs sarūpēt dūšīgas sēklas. māsa te atveda visvisādas pupas un zirņus no Sprancijas. nu, sūds pilnīgs, kaukāda kaitniecība – no tām smukajām kastītēm praktiski nekas neizšķīlās.. sēt ar' jāmācās ar galvu, tas toč :)
es pat neatceros, kā manas sliekas sauc. kaut kas poliski bij rakstīts uz kārbiņas makšķernieku veikalā. kompostā galnais, lai nav daudz skābā (citrusi, ingvers) vai sīpoli/loki, lai gan esmu ievērojis, ka sīkajām slieķelēm dikti patīk ieperināties trūdošā sīpolgalvā. es uzmetu tādas ifīgākas lietas atsevišķā stūrī un tad vēŗoju, ko šīs teiks — laidīsies tālāk vai sajūsmā līdis iekšā – kā saldākās lietās: ķirbjos, ananāsos, zemenēs. tur tik atkal bišk jāuzpasējas, lai pārāk nesāk rūgt. sadzersies šmigu, aizmirsīs par darbu :)

viens jaunietis te slieku stropu uzcirtis.

(Reply to this) (Parent)