skaidrs. tad jau velti būšu salēcies :)
nu jau uz jautrākas notes varu atcerēties, kā es vienrīt uzzvanīju, rēgs no sociālistiskās pagātnes un piedāvāju savu „ekspertīzi”, uz ko sajēmu gandrīz vai ērcīgu wtf & who-tf ā jū!?, uz ko atcirtu, ka ir pagalam mazsvarīgi, kas S esmu, pietiek, ka zinu, kas esat jūs. un ar jūs es vairāk domāju aprobežoto technolōģiju, ar ko cilvēkiem jānopūlas nesalaist savu darbu ellē rattā.
te var atminēties arī kiberpanka tēvu Vili Gibsōnu, kurš savus pirmos darbus durkāja uz rakstāmmašīnas, līdz beidzot padevās mārketinga spiedienam un daļu kārtējā honorāra ieguldīja pavisam jaunā makintošā. pievienojis nākamības ieroci elektrōsadales tīklam, autōrs-laureāts pēc pāris izbīļa sekundēm steigšus izrāva kontaktdakšu no sienas un steidza zvanīt zvanus —

VG: eu, tā kaste, ko jūs man atsūtījāt, ir bojāta — tur iekšā kaut kas tarkšķ un griežas!!
IT spesjālists: hahaha, muahhahahaha! (mierina stūlbo gala lietotāju un ievada tēmā)
VG: kā, tu gribi teikt, ka šis aparāts, par kuru es tikko esmu izgrūdis neskaitāmus tūkstošus naudiņu, ir tik vien kā tāds viegli uzlabots patafōns?
IT: (pēc garākas pauzes, Bīvisa&Batheda balsī) ēēē, he he… āh, huh-huh…

(Reply to this) (Parent)