manā atmiņu feļetōnā ir burvīgi metri, kad sencis pieskolas futenes laukumā atņem no manis iepriekš atņemto kājbunbu vietējās nozīmes rakarim ar iesauku Papuāss, liegi saņem viņu aiz auss un saka: tā, puisīt, tagad es tev parādīšu, kur vēži ziemo.
aj mīn, es esmu pret vaijalensu un fsjo takoje, bet tas serpentīns mani aizvien uzrunā.

(Reply to this) (Parent)