| pudeles brāļiem un māsām |
Oct. 26th, 2013|02:42 pm |
necik sen mūsmājās bij panesaprotama lokomōcija. runa griezās ap trim maģiskām pudelēm, no kurām vismaz džinu varot izdrīvēt, kopā ar visu Aladinu. daži tās buteles slēpuši, citi meklējuši. viendien Vice sauc - ā, rokā ir! - un izceļ trīsausainu zaļa truša galvu no pakša. nu, pudžas kā pudžas, vienīgais vienojošais trūkums, ka izmisīgi tukšas. visbeidzot cien. jz. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zin izgāšnedēļ man izskaidroja, ka vērte slēpjoties nokasītajās etiķetēs.
tā kā Skaņu meža un mūsu prombūtnes laikā jaunieši te nebija kefīru vien lakuši un man vakar uznāca lielais prokrastinādōrs, salasīju tukšās vīna korķenes un nopietnu seju devos uz dušas kabīni tās atetiķutot. [sametās, ja? man arī] es akurāt pagāšziem vienā no aukstākajām dienām centrāļtirgū biju blašķīti ar vecu linsēklu eļļu kaķamaisā nopircis – vaidzēj tik iet tālāk, kad redzēj, ka pudeliņš no caurspīdīgas glāzes, bet nu briesmīgs dubars todien stāvēj mums ar tantiņu pa vidu. tā kā iekšā eļļiņu vairs nebij prātīgi liet, lietāju to kādus mēnešus kā skūšanās želeju, bet vasaras beigās oksidācija bij sasniegusi tādu pakāpi, ka linsēklu eļļa izskatījās pēc oranžīga olu liķiera. atutošanai der kaut vai motōreļļa. appukaļ pie pudelēm. siltā ūdiņā pa priekšu apmērcē, tad ar eļļas piesūcinātu dušas cimdu katru buteljōnu apglāsta, lai līme neizsmērējas, ar nazi nokasa lielāko celulōzes daļu un ar metāla švammīti viegli nokasa visniknāko līmi. pēc tam pudeles nomazgā ziepūdenī, noskalo un liek žāvāties. vienvārdsakot, stunda ar astīti —&— 21 kristālklāra pudele, gatava atdoties rauga lieldraudzenei un Zaherkūku pavēļniecei ;)
plus vēl tās trejas, kas dažlabu nedēļu sildās pie radiādōriem. plus pašam bōnusā izlaizīta duškabīne. visus kaļķus un citus draļķus eļļiņš parāva līdzi. fērija elso stūrītī.
nu ta’ šovakar tiekās biezalkohōliķu klubā Ziemeļbalzāms! |
|