per silentium ad as†ra mille - par Caru Pēteru, ceriņiem un ķiršiem [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

par Caru Pēteru, ceriņiem un ķiršiem [Apr. 24th, 2012|03:42 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]kalevala
Date:April 24th, 2012 - 09:44 pm
(Link)
sekoju paraugam, atsitu vaļā "mīl mani Dievs"

viņš pabijis aiz pārāk tālām zvaigznēm
kur vairāk neatceŗas sevis paša
vien nekurienes nulle nekādības ligzdā
un ledus graudos sastingusi dvaša

tie putni nelidos tie vārdi nepacelsies
tik gauži sagumis pa tuksnesi viņš klimst
un žēlastības nebūs.
uz mutes kritis elsos
un redzēt negribēs vai jauna diena dzimst

jo pabijis viņš pārāk tālu projām
un atgriezties tam nav vairs kur
sen visi sapņi aizgājuši bojā
un it neviens no salmiņiem vairs nenotur

[User Picture]
From:[info]dooora
Date:April 24th, 2012 - 09:57 pm

P.S.

(Link)
Paldies Tev, mīļā!
Mēs tikko laikam pārāk skaļi pārspriedām domu par žurnāla Pēdējais salmiņš izdošanu.

Šodien gara?stāvoklis kā gražīgai grezelei. Darbi, nedarbi un iedomāti kreņķi spiež vāji attīstītās krūtis. Iešu apmest pāris lokus ap kvartālu, izlaidīšu rūguma dvašu. Uzsūkšu harē un rāmu.