| par Tihōnu, Timofeju un Teodōru |
[Feb. 11th, 2011|05:42 pm] |
patīkama diena. nejauši paveicās izlīdzēt 2 draugiem. vienam pirmdien būtu atņemts dzīvoklis tālā Austrumeirōpas kalnu pilsētiņā. sviests, vispār. viss iet pēc plāna. lai iet.
tikko, nākot laukā no šopiņa, uzskrēju virsū jaunietim, kas pāris soļu tālāk nodarbojās galvenokārt ar to, ka izskatījās pazaudējies laikā un telpā. vienlaiktelpus viņš tik ļoti izskatījās pēc J. Liepnieka, ka mulsums sejā bija vienīgais, kas bez internacionālā sorrī man liedza piebilst latvisko un redundanto labdien. vēl brīdi tur uzkavējos stāvam un pārliekam, kā īsti es rīkotos, ja vonnegūtiski neticamas sagadīšanās rezultātā kindzadza uz Fanvaustrātes tiešām būtu izspļāvusi Jurģi. jau griezdams ap savu stūri, nosliecos domāt, ka uzaicinātu nokurināt miera pīpi kanālmalā un klusējot. prasme sarunāties klusumā ir svarīga, jo tikai tā ziemas aukstumā var saklausīt vasaras vēstttnešus. |
|
|
