sarežģīti jau mēs esam zvirbulēni, ko padarīsi.
man armijā bij viens majōrs, kurš 68-tajā kā jaunākais leitnants pa taisno no savas virsnieku skolas ietupinā†s tankā un aizsūtīts uz Prāgu. viņam bija koka kāja (Afg., izpletnis) un zelta sirds. mani viņš nezkāpēc sev bija nolūkojis par znotu :) es biju briesmīgi sūdīgs zaldāts, bet tas šo galīgi nemulsināja. viņš nelamājās, kad es viņam pa kluso zagu TY-134 (filtriem, ko uzskrūvēt savām Baltijām), tikai iebēra man saujā sīknaudu, lai no tējnīcas viņam atnesu divus puzirjokus sejas ūdens.
nez, cik viegli es varētu saviem čehu un slovāku draugiem stāstīt par savu sievastēvu, ja majors mani būtu aizvedis līdz altārim... mana nataša vakaros mani maigi saukātu par Gansjiku, bet es viņai apļveida kustībām dzītu laukā no paura vidējo aritmētismu.

(Reply to this) (Parent)