aizgrābti no vēja, dreb tirāni mūsu sirdīs |
[May. 27th, 2010|09:29 am] |
modinātājs džinkst jau kuro reizi, bet študente tik miegā pārceļ celšanās procedoooru uz vēlāku. vēlāk būs sekojošais:
darbu skate, kas pāriet razborkās.
tikko atminējos, ka vakar, labojot gaŗumzīmes Vikas nobeiguma pamfletā, pēdējai daļai kā motō iekopēju pazīstamākās rindas no Nīderlandes Karalistes himnas. viņiem te augstajā dziesmā ir veselas 15 kuplejas, nav nekāda joka lieta. šai sakarā parasti tiek atskaņotas tikai divas (pirmā un sestā), tak arī tās pavalstnieki zin pavirši, lai gan tur interesantas lietas sarakstītas.
lūk, apmēram kādas:
Vilis es no Nīcavas, asiņu es vācu, tēvzemītei uzticību līdz pat zārkam zvēru. Apelsīnu Princis es, svabads un bez baiļu, Hispānijas Ķeizarim allaž zemu klanos.
Lai saglabātu ticību un kalpotu tev godam, tik jāizsvēpē tirānija, kas manu sirdi plosa.
Wilhelmus van Nassouwe Ben ick van Duytschen bloet, Den Vaderlant getrouwe Blyf ick tot in den doot: Een Prince van Oraengien Ben ick vrij onverveert, Den Coninck van Hispaengien Heb ick altijt gheeert.
Dat ick doch vroom mach blijven V dienaer taller stondt, Die Tyranny verdrijven, Die my mijn hert doorwondt.
vācasiņu ķēniņieni šaizemē apsargā likums. par viņu kā par šitiem te, aizgājējiem, drīxt tikai labu vai neko. nu, tad LABRĪT, tantiņ! |
|
|