| zlobodņeffka. vīkends nāk, tad otrdiena. |
[Feb. 26th, 2010|08:49 am] |
svētdien akls serbu diriģents svētīja un visādi citādi atbalstīja manu domu dibināt šļagerpanka anzambli.
otrdien par šo informēju savu slovāku biedru, kurš ne tikai 5 gadus sēdējis tankā cerību krāsas ķiverē, bet arī pulka spēlējis — kāzās, bērēs un citos sociāli nozīmīgos gadījumos — piemēram ukraiņu magnāta dzimšanas dienas svinībās.
vārdsakot, Ferijs ieslīga trejminūšu pārdomās un galā teica tā:
viens) mums vajadzēs foršu jaunu zaķi uz basa
divi) man esot jānoskatās Petra Zelenkas filma Rok D'ábla
trīs) nākamotrdien mēģis
kāpēc man neviens iepriekš uz Zeļenku nebija norādījis, prātiņa nepielikšu. ja tev nav laika noskatīties krutāko filmu pasaulē, te (trubā) var iepazīties ar dziesmu Komēta no filmas. Tajā mans varonis Jaromīrs Nohavica paskaidro, par ko tad īsti dziesmā der stāstīt garāmlidojošai mučelei, komētai vai kam citam:
Spatřil jsem kometu oblohou letěla
chtěl jsem jí zazpívat ona mi zmizela
zmizela jako laň u lesa v remízku
v očích mi zbylo jen pár žlutých penízků
Penízky ukryl jsem do hlíny pod dubem
až příště přiletí my už tu nebudem
my už tu nebudem ach pýcho marnivá
spatřil jsem kometu chtěl jsem jí zazpívat
O vodě o trávě o lese
o smrti se kterou smířit nejde se
o lásce o zradě o světě
a o všech lidech co kdy žili na téhle planetě.
Vēl viņš precizē, kā Daglasam Adamsam izdevās uztvert izotōpa-42 starojumu no zvagznēm, pālī guļot kādā Austroungāru rudzulaukā:
tikko ne pārāk veiksmīgi centos atcerēties vienu savu peršiņu no 9. klases. ielūkojos internātā un sev par nelielu izbīli patiesi atradu vienu atsaucitātu, turklāt 78-tajā komentāru lappusē pie aizraujoša raksta "Sieviete: Viņš un Viņa. Kā atrast savu īsto vīrieti. (Attiecību stāsts ar komentāriem)" - http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/144525?comm_page=78
Mani viegli sajūsmina, ka komentāra autōre ir norādījusi pubertātes pārmāktā 9. klases skolnieka vāŗdu. Citātā gan iztrūkst vismaz viena rindiņa.
Jel paskaties! Re, kā tā zvaigzne krīt.
Jel paskaties, nebūs šīs zvaigznes vairs rīt.
Jel paskaties, mīļo meitenīt —
Vai nevēlies zvaigznei ko pasacīt?
Kā asara neraudāta
Rīt spīdēs tur zvaigzne cita,
Un tev nemaz neienāks prātā,
Ka tas biju es, kas tur krita. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}