| metastatistika |
[Jul. 9th, 2014|02:42 am] |
gari mati — īss batōns
īsa atmiņa — garš mūžs
dienā žūžo — vakarā kož
mūža meža maldi
salti mani valda |
|
|
| |
[Jul. 9th, 2014|02:52 am] |
iegāju pa dienu pilsātas vecākajā krogā, piesēdu rāmi uztīt, tūristu čalās paklausīties, dzīvi pārdomāt.
pienāk pēc brīža tāda sasodīti svēlīga vikingu meiča un vaicā, ko ta vēloties. lūk, saku, vēlētos satikt tavu kolēģi, tikai šodien viņu neredz. kā ta sauc, šī prasa. oj, es saku, man gari mati, īsa atmiņa. nu, bija tāds zvēriņš. šķiet, ka lidoja arī. Arnis, teiksim [Aurdnis, ērglis]. bet es zinu, kā viņa mammu sauc, un izsperu atslēgas vārdu. ā, tu domā Vilciņu, Ulvuru. nāc vakarā, viņa piemiedz ar aci.
tā nu es te tagad domāju, vai tik neizvilkt rūsas pleķu saēsto organismu uz izklaides vietām šovakar. tūliņ pusnakts, ārā gaišs — door kaut akacī.
vietai nenormāli čoins nosaukums. Prikids. simts gados neizdomāsi. tā vieta gan ir senāka.
eu, kur tu strādā? — Prikidā.
ā… |
|
|
| James Last But Nut Least |
[Jul. 9th, 2014|03:03 am] |
|
vēl pie skumjā ir jāpiemetina tas, ka mani intervēja islandes tēvē, bet manai sēnei uz krūtežas priekšā aizspraucās šalle. kur skatījās mans vizažists?! we fade to grave |
|
|
| mirroirmemoir on teh wall, who's the worstest of us all |
[Jul. 9th, 2014|03:30 am] |
tomēr dienas šausmīgāka ziņa ir tā, ka sarkanā krus†a humpalās nopirku trīs bikšpārus uzreiz. viens, gōrteksasass snoverūzas, vai – lieti noderēs lietainajā festivālā. tās trešās es parādīšu kicekpārim tikai pēdējā rītā, bažās par viņu psihoanalītisko veselību. vismaz lai festu nesačakarē. a tās otrās, tās uzreiz uzvilku. galvā nezkāpēc nosaucu par zimbabvīgām džīnām. foršas, vārdsakot. bet nu briesmīgi tas ir viss.
un grāmatu kalns… to jau tagad tikai ar vidēju traleri varētu pavilkt. šī laikam bija otrā diena, ja? toties dažas grāmatas izcilas. lūk, Náttúra Íslands, 1961. ar daudz aizraujošām melnbaltām kartēm un diagrammām un fotō, kurā attēlota pīle, kas izskatās pēc eža, kas ieritinājies jāņu vaiņagā. vai šī, piemēram: Augūsta Bjarnasona Íslensk Flóra með litmyndum, 1983. Islandes flōra krāsu zīmējumos. turklāt vakar viens čoms, darbu savienošanas kārtībā arī lokāls rokstārs, nosēcās vien, kad uz vāka izlasīja, ka ilustrādōrs ir Eggerts Pjēturdēls. laikam liels čiekurs… bet nu acīmredzot, ir pamats. bildes ir smalkas. naivistiski kaligrāfiskas. tur nav ne smakas no Hekeļa. tā ka lavas laukos es drīzāk šo ņemtu līdzi. tā turklāt sakārtota pēc ziedu krāsas, kas vēl iedrukāta attiecīgo lappušu maliņās, vienkārši un ģeniāli. bet nu briesmīgi tas viss. hehe, vakar, starp citu, ar rokzvaigzni un kō sēžam tādā kā bērnu stroikā ar miera pīpi, un šis vienā brīdī paliek tāds kā stīvs, bet ne mārtins. strupi noraida pīpi un tā savādi piepūš vaigus. it kā mēmajā šovā rādītu jēdzienu konstipācija. un tad es viņa melnajās saulenēs sev aiz muguras pamanu draudzīgi marķētu automobīli, no kura raušas laukā cilvēkiem līdzīgi priekšmeti karnevāla tērpos. es akurāt pirms brīža pirmoreiz dzīvē, turklāt citētā tiešajā runā (pretstatā, tā sakot, autdōrtekstam) izteicu sakrālo frāzi the favourite food of a Latvian is another Latvian, un tobrīd tā kā skaidroju mitolōģiju ap šo apgalvojumu, kad mūsu tautdiplomātiskos apcerējumus apcirta skaudrā realitāte. bet tā kā viss vnk nevar būt tikai slikti, tad tīri permakultūristiskā garā atvadām un īpaši biedram ar trāpīgo vārdu rakūns veltu saiti uz rakstu avīzē The Reykjavik Grapevine: Raccoons In Iceland: A Sad History. rīdem and weap!
( vienīgi paplata tā bilde sanāk ) |
|
|
| aj hav ad rem |
[Jul. 9th, 2014|01:01 pm] |
nu ko, menti un mentenes, — ad rem. tfutu, es gribēju teikt — labrīt.
LaMent |
|
|
| 4 gadi darba dienestā, UoK |
[Jul. 9th, 2014|11:42 pm] |
|
Assange |
|
|