ciba nevaid mirusMASi, merī kurismasu |
[Jul. 23rd, 2012|01:42 pm] |
cibā mani pirms ahtungiem gadiem ievilka dogvila. paldies viņai par to jo liels. iespējams, ka tieši cibisms mani toruden pagrūda pamest labi atalgotas mjaukas pozīciju korporācijā un kļūt par neko. dažus mēnešus vēlāk asiņainie punduri atbrīvoja arī līgaviņu no važām, un jaungada naktī mēs Minskā no priekiem nenormāli pielakāmies. no pirmā janvāra snovborda kursiem Belbrusa kalnā es vispār neko neatceros. tikai to, ka Vikai pacēlājs pārdauzīja seju. tādi mēs te abi aizvien klīstam: apsisti un apdauzīti, bet dzīvi un brīvi.
Jubilejas diskatēkā mana mīļākā grupa kategōrijā apokalipoptiskais šļāģeris. |
|
|