| naktsmiers, trīs labas lietas no teletaipa lentes |
[Apr. 28th, 2012|11:42 am] |
tā nu bij sanācis, ka šonakt izlēmu izgulēties.
gygy. Dies nedod cilvēkam domāt, lai Diesam viss jāpārtaisa.
apmēram pusotru stundu pēc saldas iemigšanas mani caur ilgstošu telefōna un durvju zvana pogas spaidīšanu uzbudināja divi tuvi radinieki. ielaidu viņus iekšā un, šķiet, visai ātri parubījos. pēc pāris stundām, tā sauktajā nakts vidū, zvanīja draugs un lietišķi apvaicājās, vai es nepateiktu, kur uz sitienu varētu dabūt specifiskus dragus. samērā godīgi atbildēju, ka nezinu, bet iemigt kādu strēķīti nevarēju. un, visbeidzot, saldam rīta sapnītim pa vidu atkal izmisīgi iegaudojās durvu zvans: nuffpestū, es pielecu kājās un niknā riksī pliks kā puškins vēru dooris, lai noskaitītu ja pomņu čudnoje mgnaveņje, kagda vy nax sjebaļi vsje, a tur priekšā tāda glīta blondīnīte, sniedz man zīmuli un uzaicina parakstīties. man telegramma! tele-kaslūdzu? es pēdējo telegrammu saņēmu pirms 22 gadiem Oslō pievārtē. mani namavecāki toreiz bij pagalam izmisuši, jo jau tai laikā tai zemē tē-grammas sūtīja tikai, lai paziņotu par pēkšņu nāves gadījumu ģimenē, un bija pagalam izbrīnīti, kad uzzināja, ka tas ir apsveikums dzimšanas dienā.
izgulēšos šonakt.
varbūt. |
|
|
| un vispār |
[Apr. 28th, 2012|12:12 pm] |
tikko tad iedomājos, ka man vajadzēs arī šlipsi, augstās debesis.
kā jūs vispār man ačtirsiet no kaukāda Bičevska vai Rungaiņa?
man šlipses riebjas principa pēc. visticamāk, kādā no iepriekšējām dzīvēm esmu harmōniski pakārts uz sārta.
visvairāk man riebjas tās jaunās, spulgās. tieši tādu arī šodien nolūkošu. sodōma un gomōra.
mammai tā arī šorīt paziņoju, ka viņas nevainīgā vēlme pēc glīšas dēla sasukas pēc ķēdītes: frizūra – uzvalks – šlipse – kurpes – sanbernārs - augsts amats valsts pārvaldē beigsies ar vispasaules revolūciju un pasaules galu saskaņā ar Maiju kalendāru.
lieki piebilst, manu mammu sauc Maija. |
|
|