| eyes see no reason |
[Jul. 20th, 2011|02:42 am] |
es neredzu neviena paša iemēsla, kālabad gan divos čēest divās sirsnīgi neiepļaut klāsīti kandžas. pēcpusdienā es turklāt ar apdomu esmu aizkorķējis buteli ar saldskābmaizes aizbāzni, tā ka par uzkožamo arī nav jāraizējas. skatīšos filmu par slimību vēzis. pats esmu gana daudz vēžniekus kopis un, allelūjas dungodams, vedis lejup uz slimnīcas morga istabiņu. lāga zellis, lāga nezinādams, kurā pusē lādogai es stāvu.
ēdiet ķiplokus, neklausiet tos ņūeidža blēžus. kandžu es izdzeršu pats. |
|
|
| |
[Jul. 20th, 2011|08:22 am] |
lai mums labi sokās, ceļš zem riepām slīd,
tanki dubļus nebaidās, rāda jūtas nobrauktās
uz šīs pasaules.
atvadoties un dodoties ceļā uz pilsētu Unter den Linden, dungojam sēļu Igōra Kafkas dziesmu KAMA3 |
|
|
| Pēters Brūveris |
[Jul. 20th, 2011|10:42 pm] |
Epitāfija Manam Laikabiedram
(1940—1985)
viņš bija gauži vientuļš
un paņēma sev par brāli
ikdienas pāli
viņš nebija ļoti ļauns
nerija bērnus kā Krons
viņam izlauzās sajūsmas gārdziens kad rīklē
noguldza kārtējais odekolons
viņš bija slinks
nepiedalījās sovhozu augšupejā
viņam bija ar violetām ilgām
tonēta seja
viņš nesacerēja
denunciācijas nedz dzejas
un viņš neizvaroja nevienu
jo bija nodzertas spējas
viņš neuzbāzās Ārlietu ministrijā
lai tam izsniegtu vīzu uz Romu
viņš ceļoja perfekti iepazīstot
visas pilsētas vārtu rūmes
viņš nestrādāja
sabiedriski derīgu darbu
toties papildināja rakstnieku leksiku
ar ielas žargonu sulīgu skarbu
nāvei viņš tomēr patika
un viņa tam atdevās ne jau izgāztuvē
kur dažādas smirdīgas vielas
bet pašā pilsētas sirdī
pašā centrā uz galvenās
Ļeņina ielas
——————————————————
es skatījos kā iz viņa mutes
div dvēseles div zilas strūkliņas stīdz
viņš aizceļoja uz gaišo komunisma tāli
brāli pāli
paņēmis mūžīgi mūžos sev līdz
āmen |
|
|