per silentium ad as†ra mille - June 8th, 2011 [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

June 8th, 2011

Свободу Анжеле Дэвис! [Jun. 8th, 2011|09:01 am]
dzied un dejo Janiks Noā.
LinkLeave a comment

Win trois cents [Jun. 8th, 2011|10:10 am]
vakar iepazinos ar Vincentu (vārds mānīgs). pēc rīta velōpastaigas biju piesēdis tuvākajā kafejnīcā un šķirstīju jaunieguvumus — holandiešu-ķīniešu kabatas formāta vārdnīciņu un divu ķieģeļu izmēra un svara Medicīnisko rokasgrāmatu uz pārpatūkstots lappusēm, kad mani uzrunāja ņiprs nēģerzēns ar zāles sauju rokā, un viņa teksts bija apbrīnojami līdzīgs tam, ko savulaik Baltijas pērles noslēguma dzertiņā Frumins bija veltījis manam draugam: „Арис, ты чё за дрянь там куришь?! Брось сигарету, нате сигару!”, tikai Vinsents par sūdu nosauca skanku un tā vietā rekomendēja pie kafijas lietot surinamiešu kanapes. ar dienas nobīdi varu ziņot, ka rekomendācija ņemta vērā un sekas ar prieku tiek izbaudītas.
Vinss izbēra saujas saturu uz galda, novērtēja, ka nopietnai sarunai diviem pieaugušiem zēniem tur var būt par īsu un izskrēja ārā uz savu autō uztankoties. pēc minūtes visnotaļ daudz pieredzējušais kafejnīcas darbinieku un apmeklētāju kolektīvs noelsās un uzgavilēja, jo Vinsents nesatricināmā mierā galdā uzmeta 313 metriskos gramus Surinamas kanapē.

jāatzīst, ka par mazāko Dienvidamērikas valsti manas zināšanas ir visai trūcīgas. tētis reiz bija sūtījis vēstuli no Surinamas galvaspilsētas, tālab Paramāribō es mācēju izrunāt vēl pirmsskolas vecumā, tiesa, uzsverot ceturto, nevis trešo zilbi. bet nekur tālāk par to es tā arī nebiju ticis. Holandē ir vairāki simti tūkstošu Srananiešu jeb surinamiešu — divarpus, ja gribam būt precīzi, drusku mazāk par islandiešiem sāgu salā. pašā Surinamā ir tikai divreiz vairāk iedzīvotāju, ap pusļimōnu, lai gan valsts ir reizes trīs lielāka par Latviju (~80% teritōrijas ir mūžameži, bušs).

tad nu Vinss vakar metās manus robus aizlāpīt. lielāko daļu stāstītā velti meklēt wikipēdijas lapās. ok, tur pieminēta kolōnistu nežēlīgā attieksme un Marōni — vergi, kas verdzībai uzlika sirsnīgu mīksto, taču tur neatrast, teiksim, kokas lapas pieminam. no kā tad, mīļcilvēks, viņi to koksu Amsterdamas kokaīna fabrikā vārīja un savu ēnekonōmisko muskuli audzēja. un neba nu dārgakmeņus un dārgmetālus Amsterdamas juvelieri visu šo laiku „brīvajā tirgū” iegādājās. vikipēdijā toties iepatikās šī pasāža:

Disputes arose between the Dutch and the English. In 1667, the Dutch decided to keep the nascent plantation colony of Suriname conquered from the English, resulting from the Treaty of Breda. The English were left with New Amsterdam, a small trading post in North America, which later became New York City.
In 1683, the Society of Suriname was founded by the city of Amsterdam, the Van Aerssen van Sommelsdijck family, and the Dutch West India Company. The society was chartered to manage and defend the colony.


Anglija un Holande ir viens un tas pats zvērs, tikai ar divām galvām — divām vācu karalienēm, antikonstitucionāli sludināja sranietis Vinsents, un es piekrītoši māju ar galvu. ai, ko nu es te daudz detaļas atstāstīšu, tu teiksi, tur viens vienīgs vudū un konspirācijas (man šis vārds sāk iepatikties vairāk nekā mandāts-bļandāts). vienkārši bija prieks brīvajā pasaulē satikt brīvu cilvēku. par to es nekavējoties iedzeršu graķīti rakijas, ko meitenes pa nakti nav nokopušas. jasū!
Link5 comments|Leave a comment

conspiradooora [Jun. 8th, 2011|10:42 am]
dum spirō, conspirō
LinkLeave a comment

[Jun. 8th, 2011|01:00 pm]
ko par nēderangļu attiecībām raksta lieliskākais burtu zintnieks Gerits Nōrdzejs, edukacionāliem nolūkiem. 

LETTERLETTER 9

EXERCISE ON HISTORY (ievads)


When, as a child, I read about the English wars, I learned stories of brave Dutch enterprises, most of them incredibly victorious. Obviously, my books were devised to educate the young generations of the Low Countries to patriotism, not to asking questions.

Later, reading English historians, such as Callender, about the same events which were now referred to as the Dutch wars, I learned that the impertinent (nekaunīgie) Dutch fishermen were always defeated by the English navy, except when it was foggy by day and dark by night. And when a Dutch squadron sailed deep into the heart of England and demolished the fortified naval docks on the barricaded river Medway, the Dutch were desperate rather than brave or smart and they could only succeed because England was paralyzed by the Plague.

There is sufficient nonsense in my childhood reading to arouse suspicion. In spite of their victories the Dutch had to give up Nieuw Amsterdam and to accept that the defeated enemy called it after York, a township somewhere at the other side of London.

But the serious history for adult English readers deserves some suspicion as well. Victorious England was forced to amend its own proud English law in favour of a defeated enemy (the Act of Navigation) and to accept the everlasting memory of the Dutch terror in the English language with the curious degrees of comparison: bad—worse—Dutch. Dutch disease, a lethal virus infection in elm trees, has a worthy counterpart in the Dutch name for rachitis: Engelse ziekte (angļu slimība).

The facts about these wars were at hand in the governmental archives of both kingdoms, nevertheless they do not seem to impose rigid restrictions on adapting history to educational purposes.

Something sensible could come out of cool calculation. From the number of ships lost on both sides and the average crew on naval vessels we could conclude that the first and the second English wars were the most cruel massacres of the time. Many thousands of young lives were sacrificed to nothing but the trivial interests of a few rivaling fish and slave merchants.

I do not know whether this view of the most glorious history of civilized Christian nations could be of much help for our approach of the issues of our own time. For this moment I am satisfied with the conclusion that history is tricky stuff.

LinkLeave a comment

el dorādō, Emmanu EL [Jun. 8th, 2011|01:13 pm]
kad Vinsents kafejnīcā pieliecās pāŗis centimetrus atstatu no manas nāss un sazvērnieciski iečukstēja man acīs — es tev varētu izstāstīt visu par žīdiem, es nodomāju, ka labāk nevajag, bet vēlāk nenožēloju.
vēl tagad redzu, kā Vinss baltas lauvas veidolā vēro zāli no faraōna labā sāna, kamēr telpu pilda īstie žīdi — melnie rastamani.
עִמָּנוּאֵל
LinkLeave a comment

the talented Mr Vanagels [Jun. 8th, 2011|01:30 pm]
http://www.bne.eu/story2713
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | June 8th, 2011 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]