| jemot dodot grūtais gūtais |
[Feb. 4th, 2011|11:11 am] |
zinait, brāļi šķībiņi, kāds šodien pareizs laiks? skaidrs, ka tas atkarājas un atritinās no tā, kā skaita. a mēs, brāļi Serafimi, šodien svētām 90. gada 3. februāri. zīmīgajai dienai par godu apņēmos iz!tulkot grāmatu. neko tādu, māsas Ilmāras, iepriekš es neesmu darījis, tālabad šanses to iz!darīt līdzinās visapaļākajam no cipariem, visburbuļainākajai no sfērām. taču iesākt var. uzmundrinājumam lasīju, ka sen aizsaulē ielogojošā autōra atvases esot paranormāli knauzeri mantotajās autōrtiesībās. tātad jāsāk ne tikai ar pirmajām desmit lappusēm, bet arī ar pazemīga lūguma pilnu depešu troņmantniekiem sennēderlandiešu valodā kādā no Gaudas mūķenu rokrakstiem. neaizmirsīšu gan visā cieņā piebilst, ka vispār jau man viņu atļauja hiperbōliski karājas starp divām cēlām ōlām. nespēju tā ņemt un uzdot samizdata tradījicu — bērnības traumas, je les regrette pas, MonSīr Hollandais. pavasarī, tātad, audzināšu raksturu un nedaudz kanapju.
vakardienu pavadīju, ieracies ekselī. riktīgas datubāzes esmu izmantojis tikai kā avotu un instrumentu. būvējis neesmu. vēl viens zobains robs izglītībā jāaizplombē.
ieēdu tikko prāvu karoti papuča sarūpētā kalmju sakņu berzuma, ievāriju kavu, var ķerties dienai pie ragiem. saulstariņš vēl dziļā miegā — pēc pierakstiem izskatās, ka gulēt aizgājusi pret rītu. sākusi dūšīgi domāt par savu noslēguma projektu. varu nostučīt, ka viena no ašpadsmit iespējamājamajām tēmām ir saistīta ar cibu ;)
saulstariņš, tātad, guļ, saule pate mākoņos biezpelēkos, bet man te uz ekrāna koši spīd divas ilustrēti sildošas zvaigznes. drusku mulķīgi, ka viena no tām ir nekrolōgs, tak es tur nekā makabra neredzu.
mums ar māsu viena no mīļākajām ze pašas bērnības grāmatām bija
un otra bildīte ir šī
izrādās, šaizemē sirdsotas pavēlniece Margarita nefigurēja kā Stāraste, bet ņēma iz pūrlādes meitas uzvārdu — Barviks. kā uz tām senajām pirmskara par avion aploksnēm mīļajam.
nu, re. mana mīļā ar ir raususies no cisām. lai jums jauka diena visām,
brāļi Que Sera Serafimi |
|
|
| palaid freijā, vēstule Mandelam |
[Feb. 4th, 2011|02:14 pm] |
aiz loga dūšīgi ūjina vējš, ka tik nav Katrīne. izgāšnakt augām stundām pa ielu ar objektīvi lielu troksni lidoja virkne neidentificētu objektu. atlikšu izjādi pa Rijādu, pulka lasāma un rakstāma, āmen.
paldies, pakkavnieciņ, par pukstu. es Mārtiņu esmu saticis tik trīsreiz, pie Gaujas. kā jau rokzvaigzni, augstprātīgi ignorēju, sarunu neinjecēju. tagad drusku žēl. parasti es savos pātaros ar jaunām redakcijām neiejaucos, bet šodien pirmspēdējam vārdam piedvesu Frei- klāt. un sasmējos bez vārdiem. par mirušiem labu vai sliktu? par mirušiem vaig lūkot tā, lai būtu ārpus laba un slikta, tās ērtās žalūzijas.
ja godīgi, aizmirsu, ko Jums vēlējos sacīt, Mandelas kungs. un tas nav ne slikti, ne labi. tas ir kā par mirušajiem.
(ņirazborčiva) Ave, Cæsar, morituri te salutant! |
|
|
| ar KRIPu tieši pa шайбу, veltīts Dikam Čeinijam |
[Feb. 4th, 2011|06:42 pm] |
|
( par-K-avion ) |
|
|