| pūt vai nepūt |
[Dec. 4th, 2010|09:38 am] |
|
iešu dušā, dziedāšu pūtvējiņus un lūkošu saprast, par ko tur rakstīts. |
|
|
| Angelish Teacher |
[Dec. 4th, 2010|10:42 am] |
vienreiz jau bukstēju, ka šopavasar pie vecākiem atradu pāris kurpjukastes ar vecām vēstulēm [1984.-92.] jeb tā sauktās pana doooras lādītes. bija, ko padomāt un salīdzināt. bija, ko pasarkt.
Vika savai otrajai grāmatai kā vienu pavedienu ir paņēmusi vēstules (un konvertus). nesen viņa atzinās, ka pa kluso izlasījusi vienu no manām vēstulēm, kuras vasaras beigās azotē pagrābu līdzi no Rīgas. tā bija no mana angļu valodas skolotāja. no tās retās persōnības, kuru vārdus mēs savā dzīvē rakstām ar lielo es.
kad man vaicā, a čo tik labi bazarē angliski, es vienmēr atbildu, ka man bija izcils skolotājs. viena no retajām reizēm, kad nemeloju, bet cilvēki jau netic, slavē mani par pieticību un muļķīgā kārtā notic, ka esmu foršs puika. novirzījos. lūk, pastkarte no pirms ceturtdaļgadsimta. (konstrukcijas aļa „no pirms” mani sajūsmināja nōrvēģu mēlē; neredzu neiespējamību tām nepastāvēt latviski)
( Sim sim, come up with your hands out! ) |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2010|04:53 pm] |
Pastaigā pa sniegoto pilsētu atradām:
• sarkanos lukturus savā rajōnā
• Uspenski (A New Model of the Universe), Bodrijāru (Fragments), Finkilkrautu (The Defeat of the Mind).
Vakariņās marokāņu zupa harīra. Tikai tos bladī turku zirņus aizmirsu pirms ekskursijas iemērkt.
Kod nu, alkonaut. |
|
|