| līxmēsimies, igitur, bikcus dikcus |
[Nov. 6th, 2010|01:42 am] |
pārbraucu slapš līdz ānītim un čukčukbānītim, līksmā prātā. ilgi piņķerējos ap ričuku un klausījos, par ko jaunātne runā uz balkōna iepretim. ātri tēju, dušu pēc kāsīša. a jaunatne, holandiešu meičas paskatā runā, lūk, ko: man šobrīd nav džeka, tāpēc es meklēju puisi ar riktīgi lielām lūpām. holandiešu anglene ir smieklīga, nākamā aiz dāņu, tāpēc , teiksim, vietējie polismeņunvomeņi nelabprāt pāriet uz angleni, jo ar muguras smadzenēm jūt, ka pakāsīs autoritāti. I’m looking voor a guy with reely bick lips, viņa saka un iemalko no prāvas glāzes. big dee-icks? nožegojas 70°os sasvēries stāvs. no! bick leeps! ok, bick dicks too, but first bick lips. mans infrasarkanais tēmeklis uz balkōna saskaita kopsummā trīs līgojošos stāvus, kas tumsā klusu īd un, sakniebuši lūpas plānā svītriņā, cenšas nevemt. only bick diks there, baby, nodomāju un ievēroju, ka esmu pamatīgi notriepis rokas ar ķēdes eļļu. tēja! varētu jau aiziet iepazīties ar kaimiņieni, bet es šodienai jūtos programmu izpildījis, jo pusstundu iepriekš sakoļīju simpatisku zaķi uz randiņu. viss sākās tā:
( [bērniem līdz 16 un visa veida likumu sargiem iebraukt līdz labākiem laikiem aizliekts] ) |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2010|03:39 am] |
|
vienu manu ziņu, amizantu un statiskiski praktiski neiespējamu, Ōpītis komentēja tā: you don't have to be a believer to believe |
|
|