|
Dec. 19th, 2019|04:17 pm |
es kā mežāzis kazu aizstāvēšu – kamēr es te stāvu, manai kazai mute neizsusēs!
baltās nāves mums ir mazie orgasmi
vienreiz grieķu salās brokastā pie {baltas} kafejas palūdzu vēl klāt glāzi piena [visticamāk, tīri estētiskiem, ne gastronōmiskiem, nolūkiem]
naktsmāju valdnieks kautrīgi paziņoja, ka tik daudz baltā viņiem varētu nebūt.
es neviļus sacēlu uzacis. acīmredzot gana augstu, lai saimnieks sēstos rollerā un izbraukātu kamiņmiestus baltieša apmierinājumam.
frīštuka mezzes galdiņš jau bija nokopts, kad šis ieradās un ar vāji slēptu lepnumu no maisiņa izņēma trīs tāfelītes ar šitiem te – ķīmiskajiem kofīkrēma uzpirksteņiem, un ņēmās tos prospektīvi atvākot un saturu pilināt tukšajā stikla glāzē.
es puikam par prieku nekavējoties izstrēbu to šķidrumu acu priekšā. jo uz manu uzacu kustībām viņš nereaģēja. bija siestas laiks.
|
|