| ekonømikai jåbüt ekonømiskai |
[Oct. 1st, 2019|06:42 pm] |
Levits: valdība ir reformu motors un reformām jābūt nemitīgām.
Reirs: par gaidāmo nodokļu reformu sāks lemt tūlīt pēc budžeta pieņemšanas.
Luteirs: veči, jūs mani pārpratāt.
'48. gads. nākamajā sezōnā izsūtīšanas un brīvprātīgā piespiedu kollektivizācija.
muterītei ir seši. viņa ar zivju kastēm nelegāli un vēl pa zaķi braukalē vilcienos strēķī no Tukuma līdz Ventspilij. nekad nevarējis droši zināt, tieši kurā pieturā tevi izmetīs laukā. vairums kondukdōru viņu jau pazinuši un visumā piecietuši, un pa kālam paņēmuši, bet bizītis nav īsti gājis, jo „nevienam jau nebija naudas”.
sencim jau 14. viņš paceļ cepuri, pasakās tēvmāmiņai un aiziet uz jūreni. jāpiezvana, jāpavaicā, kur viņš tika pie piķa. vispār jau padomju savienībā izglītība bija maksas. Hruščovs, šķiet, pārlika tos ciparus uz citiem pleciem, wellfairņiks.
bļin, aizmirsu pančlainu. jāizslēdz internāts. visu gaišu.
amorfs |
|
|
