per silentium ad as†ra mille - [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 17th, 2016|04:00 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
vakar ieliku zemē 80 krūmmelleņu dīgstiņus. es jau te laikam lielījos, ka man izdevās izštukot, kā tās sēklas pievērst dzīvei. pusgadu cīkstējos, kamēr sanāca.
viens no tiem uz aci pamatīgi atšķīrās no pārējiem. stumbriņš izteikti sārts un apkārtmērā arī brangāks. nesapratu, kas tas par gļuku, bet šodien lasu, ka, pavairojot ar sēklām, nesaglabājas mātes auga ģenētiskā informācija. tātad, līdzīgi kā āboliem, katra sēkliņa dos unikālu augu. ābolu gadījumā īkšķa likums esot šāds: 10% būs spitteri (ārāspļaujamie), 80% ok ābolīši un atlikušie 10% – lieliskas ābeles.
nedomāju, ka man šai eksperimentā izdosies saprast, kādas ir proporcijas krūmmelleņu pasaulē, bet tai vienai sārtstumbrītei gan es pasekošu.
nu jā, vēl 70 čillīšus izdēstīju pie reizes, nabadziņi bija nomocījušies tai burciņā, mani gaidot. saknes spēcīgas sabūvējuši, bet augšiņas gan tādas vārgulīgas. kā man pašam.
kas šodien vispār par dienu? ā, nu ja. nē, baznīcā nebiju. toties vakar darbiem fōnā klausījos afrikaanu priesteŗa konspirāciju sprediķi.
mēs šorīt pret sv. Ģertdūres zvanu skaņām tikai gulēt gājām pēc buŗvīga jūlija rīta visas nakts garumā.

Jūraijas hīpsteri
LinkLeave a comment