| mirkļa burvība |
[Feb. 23rd, 2016|11:42 am] |
ražo, ja? nu, ražo, ražo. cāļus skaita dūrenī.
a es akkal sēžu zōfā, klausos, kā divi tautas nodevēji skandina pagaidām, cerams, vēl nenodevēja dzeju, un nespēju uzrakstīt pat pirmo vārdu sava brāļa, arī noziedznieka, aizstāvības runai.
https://youtu.be/HMuhyOi_wjg
un ne pēc pirmās šmakavkas un ne pēc pirmā zārda, man beidzot pielec, ka tas nav slimi. slimi būtu, ja es uzreiz tā ņemtu un varētu, lūk, tas būtu slimīgi.
It is no measure of health to be well adjusted to a profoundly sick society, kā teica Džiddū.
vakar lēcieniem nolūrēju Dombura 14. janvāra raidījumu. politkkliķiem vajadzētu nēsāt ne tikai F1 cienīgas sponsōru uzlīmes, bet brangu krūšu nozīmīti ar viskondensētālajā hell-vētikā illustrātōrā vēl papildus saspiestu uzrakstu: neklausies manos vārdos! un nevis tālab, ka tā pārfrāzējot būtu teicis Kristus, bebļa tāpēc, ka man pašam (-ai) jau riebj. bet pat Ķesteris nevar mainīt Ugunsgrēka tekstus, tā ka ceru uz sapratni un līdzjūtību un atbalstu nākamajā vēlēšanu ciklā. un neklausieties konspirātōros, kas apgalvo, ka mūsu vārdi ir karcinogēni! daži nav. piemēram, ēēēē
https://youtu.be/jKEwAy1SJWw
Māmuļa šorīt sarunas beigās apsveica ar… hmm, ko viņa teica? svētkiem? vīriešdienu? da neko takš laikam. vienkārši apsveica. un pēc tam vēl māšuks ēpastā. ā, viņa vismaz raksta „Armijas dienu”. ok. whadevā. es jau sen esmu pazaudējis tik daudz lepnuma, lai piemiegtu aci un pieņemtu sveicienu, nevis iegrimtu afilosōfsikā disputā par to, vai pirmā bija tāfele vai krītiņš. vai bailēs nosvīdusī lupata, galu galā.
jebkurā gadījumā, es arī apsveicu visos šos lasošos diendeŗus, izsūtītos, misionārus un citādi ieslodzītos.
non pasāran, draudze.
fak. prokrastinācija izsmelta. jāuzraksta tas pirmais vārds. bet tā jau ir mana iekšējā lieta.
lai visa šī lasīšana nav bijusi velta, pametīšu biznisa ideju: šmakavku vaig atjaukt ar homeopātisku daudzumu lauvu čurām. garšu tas neiespaidos, bet šakāļi izklīdīs. |
|
|
