|
Dec. 28th, 2015|12:27 pm |
a te rietrumu liberasti-reviziōnisti kauko smacē par this language's failure!!
normālos apstākļos es to draņķi aicinātu (buršu valodā – uz dueli), jo mana māte par joptvajmaķko ir nosaukta. bet tai pat laikā nākas atzīt, ka viņš noteikti kaukādā citā ziņā ir normāls džeks, tātad karš atkrīt, jo es taču nevaru viņu vienlaikus i ar rapieri nokaut, i doooriena vietā piespraust pateicības medāli ar laimas vēlējumiem turpmākajā dzīvē.
un no trešās puses, visumā patīkami, ka latviešmēlei wikipēdijā pašai savs debitīvi-parādnieciskais šķirklis:
https://en.wikipedia.org/wiki/Debitive
seem to be connected with this language's failure to develop a personal verb for 'to have' on which necessitive constructions could be based or modelled.... ņu, ņu
a slabō būtu paraudzīties tā: latviešu valodas nēsātāji vienīgie nav noticējuši illūzijai, ka tev, cilēk, jebkas var patiesi piederēt.
paturēt var, šo un to. kādu strēķi, uz laika ass. kā brāļi aiz leišmales to rāda.
bejanu kādam akurāt ievajagās, jaungada un jāņavāŗa noskaņās varu piedāvāt vēl neaprakstītu verbu – dūrēt (turēt mums jau pagalam aizsists).
tas, protams, ir tikpat illūzōrs kā visi imeķ un hābeni-hujābeni, bet boētiskos nolūkos var noderēt.
es, piemēram, gribētu sākt pats ar savu dūrēšanu. |
|