pirms divdes gadiem universitātes grāmatveikalā nopirku Laila Lavita I Love Everybody disku. man tas iespaidīgās pačkas īpašnieks dziļi bij iekritis acēs trīs Oltmena tikko iznākušajās filmās (The Player, Short Cuts, Prêt-à-Porter).
noklausījies pirmās divas dziesmas, smagu sirdi sapratu, ka uz mākslas altāra nāksies upurēt 6 alus.
otrais gabals bija Fat Babies, un to es mīlu vēl šobaltdien. mazā mija gan bola acis un uzstāj, lai es izslēdzot takš to kristiešu rādiō.

Fat Babies.

bērnībā biju varen tukls ķipars, un paplašinātā ģimene man esot paredzējusi vismaz kolchoza priekšsēža krēslu. bet laiki gāja, metabōlismi mainījās, un nu esmu vien frīks vulgāris. un ne bez lepnuma, dievmžēl.