superego refleksijas

Es priecājos, ka tas murgs manā dzīvē ir beidzies! Es atgūstu sevi, jūtos ar katru dienu labāk, atgūstu savu radošo potenciālu, beidzot arī varu mūziku klausīties, kad, ko un cik gribu, visas tās dance un tuc-tuc dziesmas notrulina, cik var vienu un to paša bez dzīļākas jēgas un muzikālas vērtības?! :)
Ir ļoti labi tagad, apskaidrība ir nākusi pār mani, atgriežos gaismas pusē.

draudzene teica, tā šķiras itālieši! Rokas pa gaisu, mutes karstas!
Pirmo reizi un ceru pēdējo iesitu pļauku sejā.. Es negribēju, bet zināju, ka tas jādara, vismaz visu to vietā, kurus tas cilvēks ir pazemojis.
Tas viss būtu nekas, ja vien cērtot ciet durvis mašīnai, nebūtu Tavi pirksti bijuši tur, kur to parasti nav. Es ceru, ka nekas nav lauzts. Nekad neesmu ne ar vienu tā šķīrusies. Un nekad nesapratīšu itāliešus. Esmu tam par vāju.

viens dzīvespatiess un daudziem zināms citāts...Tā mazais princis pieradināja lapsu, un , kad tuvojās šķiršanās stunda, lapsa sacīja:

- Es raudāšu.

- Tā ir tava vaina, - iebilda mazais princis, - es tev nebūt nevēlēju ļaunu, bet tu pati gribēji, lai es tevi pieradinu...

- Protams, sacīja lapsa.

- Bet tu taču raudāsi! - teica mazais princis.

- Bez šaubām, - atteica lapsa.

- Tad jau tu neko neiegūsi!

- Es iegūstu gan, - sacīja lapsa, - atceries zeltainos kviešus.

Pēc tam viņa piebilda:

- Ej apraudzīt rozes! Tu sapratīsi, ka tavējā ir vienīgā visā pasaulē. Tu atnāksi no manis ardievoties, un es tev atklāšu kādu noslēpumu.

Mazais princis devās apskatīt rozes.

- Jūs nemaz nelīdzināties manai rozei, jūs vēl neesat nekas, - viņš tām teica. - Neviens jūs nav pieradinājis, un arī jūs neesat nevienu pieradinājušas. Jūs esat tādas pašas, kāda bija mana lapsa. Tā bija līdzīga simtiem tūkstošiem citu. Bet es padarīju viņu par savu draugu, un tagad viņa man ir vienīgā pasaulē.

Un rozes jutās ļoti neērti.

- Jūs esat skaistas, bet tukšas, - vēl viņš tām sacīja.

- Jūsu dēļ nevar mirt. Protams, arī mana roze vienkāršam garāmgājējam var likties līdzīga jums. Bet viņa viena pati ir nozīmīgāka par jums visām, jo tieši viņu es laistīju. Tieši viņu es apsedzu ar stikla kupolu. TIeši viņu es aizsargāju no vēja. Tieši viņas dēļ es nogalināju kāpurus(izņemot divus, trīs, lai būtu tauriņi). Es klausījos, kā viņa gaudās vai lielijās, es dzirdēju pat to, kā viņa klusēja. Jo viņa ir mana roze.

Tad mazais princis atgriezās pie lapsas.

- Ardievu, - viņš teica.

- Ardievu, - sacīja lapsa. - Lūk, mans noslēpums, tas ir ļoti vienkāršs: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.

- Būtiskais nav acīm saredzams, - atkārtoja mazais princis, lai neaizmirstu.

- Tieši tas laiks, ko tu veltīji savai rozei, padara šo rozi tik nozīmīgu.

- Tieši tas laiks, ko es veltīju savai rozei... - atkārtoja mazais princis, lai neaizmirstu.

- Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību, - sacīja lapsa, - bet tev nevajag to aizmirst. Tev jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis. Tev jāatbild par savu rozi...

- Man jāatbild par savu rozi.. - atkārtoja maizais princis, lai paturētu atmiņā.

(Antuāns De Sent-Ekziperī)

Kad balss Tevi sauc,
Tad nedomā, vai tas ir vārds.
Kāds spārns Tevi klāj,
Tam piekļaujies, neapstājies.

Un smejies no sirds!
Tā raudi, lai asaras mirdz!

Tas šķēps lai ievaino Tevi
Un salūzt maigumā!
Lai skan slavas dziesma no lūpām
Par to, kuru mīli!

Ej! Neprāto daudz!
Kļūsti kā kalnu strauts!
Tici, tici tai
Šaj balsij vienīgai!

Un smejies no sirds!
Tā raudi, lai asaras mirdz!

Tas šķēps lai ievaino Tevi
Un salūzt maigumā!
Lai skan slavas dziesma no lūpām
Par to, kuru mīli Tu!

(I.Akurātere)

come back, and stay.., dont say goodbay, i miss you.

vēl nava dzimis
zemes virsū cilvēks,
kas nedos visu savu
mūža laimi
par dzīves pavasara skaisto puķi -
mīlestību.
(c)

Kas grēks, kas svētums, kā lai es to zinu?
Viss vienā gadu krūzē kopā lijis,
un velti dzīves hieroglifus minu,
jo aizmirsies, kāds mīklas sākums bijis.

Vairs mani neskūpstīs ne debesīs, ne ellē,
vien zemei pieder rožu kaislā smarža.
Kamdēļ gan tad kā mūks lai slēdzos cellē
un nejūtu, cik salda sāpju garša?

Un kas par to, ja man vairs sen nav māju
ne sirdij un ne kājām piekusušām?
Es dzīvi mīlēt ļaužu drūzmā gāju -
un dziesmu diezgan pietiks visam mūžam.

Un, viena klīstot, piekusušās rokās
es sirdi auklēšu kā bērnu slimu
un dziedāšu par dzīvi pilnu mokām,
ko tikai mīlēt vien es kādreiz dzimu.

(A.Skujiņa)

No katra telefona zvana un sms es saraujos kā no elektrīskās strāvas pa vaļējiem nervu galiem!
Es ceru, ka, jo man smagāk un sāpīgāk, Tev vieglāk. Citādi neredzu tādai spīdzināšanai jēgu. Citādi sanāk, ka man bija taisnība un Tu kļūdījies, atsakoties no mīlestības, tāpēc tagad plosies kā traks cunami, nekur nerodot sev miera, lai arī ko un ar ko darītu.
Tavs sirdsmiers ir manās rokās.

Kas ir mīlestība? Mīlestība ir tad, ja kāds tev salauž sirdi, bet tu viņu turpini mīlēt ar katru salauztās sirds lausku!!!
(c)

Sēt nav tik grūti kā pļaut. /Gēte/
Melot - nozīmē atzīt, ka cilvēks, kuram jūs melojat, ir pārāks par jums. /Batlers S./

...mēs nekad neikrītam uz cilvēkiem, kas ir mums piemēroti.
...mīl kādu ne jau tāpēc, ka viņš ir ideāls, bet par spīti tam, ka viņš tāds nav.
Pasaulē dzīvo miljoniem ļaužu,..., un gari parūpēsies par to, lai lielum lielais vairākums no viņiem tev nekad nebūtu jāsastop. Bet eksistē viens vai divi, ar kuriem esi saistīts neredzamām saitēm, un gari liks jūsu dzīves metiem krustoties neskaitāmas reizes, līdz pavedieni visbeidzot savīsies gludā un līdzenā audumā.
(c)
Tik daudz cilvēku "savairojies", kuri pārņemti ar sevi un pašu maigās jūtas mīl vairāk nekā objektu, pret ko mīla vērsta.
(c)
...Varbūt galu galā cilvēka spēja būt laimīgam bija gluži vienkārši atkarīga no viņa spējas pielāgoties apstākļu maiņai.
(c)
Tu esi.
Tu esi kā kurla auss,
Kopš mani vairs nesadzirdi.
Tu esi gliemezis gauss,
Kas velkas caur manu sirdi.
Tu - deguma pievējots gaiss,
Tu - negaisu pulsācija,
Tu - noreibis nelabais
No visa, ar mums kas bija.
Tu - mūžīgi sīcošais ods
Un bruņukrekls pret sāpēm,
Tu - likteņa uzliktais sods
Un gājiens pa zvaigžņu kāpēm.

Kaut kas tevī nomirst un viss, mazliet sēro par to, bet saproti, ka iespējams atdzimt no jauna.
(c)
Neviens nav tavu asaru cienīgs, un tas kurš ir, nekad neliks tev raudāt.
(c)
Mēs reti uzticamies tiem, kas ir labāki par mums.
/Albērs Kamī/
Cilvēki, kuri visur meklē trūkumus, reti atrod kaut ko citu.
(c)

aizbrauksim
un plauksim pavasarim līdz..!

Rīgā pirmās lapiņas no bērzu pumpuriem spraucas ārā pretī saules siltajiem glāstiem ... :)
un kā Jums tur?

Un vienā sērijā Skalija saka Malderam - Tu man iemācīji būt drosmīgai..., lai ticētu!
Lai ticētu tiešām ir vajadzīga liela drosme un vīrišķība!

kā es gribētu ieritināties Tavā azotē, ieelpot Tavas ādas, matu smaržu ... un aizmigt ar mieru sirdī..
mīlu es Tevi

Kā man šovakar teica viena gudra sieviete, ja mīl, tad mīl, nevis vienu nedēļu - mīl, otru ne! Visādi var būt, visādi var notikt, bet jūtas tā vienkārši nepazūd, var uz laiku transformēties, piemēram, dusmās, pat naidā, apātijā, sāpes, bet tik un tā būs viņa - mīlestība!
Jā, un vēl viņa man teica, ka nekā šaj pasaulē nav vērtīgāka par mīlestību, ja tā piemeklē tad reti un jāsargā ciešak par visiem pasaules dārgumiem! Jo, var vairs neatnākt..

Piedod, mīļā, ka esam tur, kur esam! Piedod, ka tā sāpināju. Es nekādi to vairs nevaru mainīt, jo tā ir pagātne. Es varu tikai tagad celt un vairot gaišo, lai mums prieka un laimes daudz piepildītāka nākotne! Es to gan varu!


es varu

likt atplaukt aizsalušai sirdij pavasarī,
dziedēt salnas cirstās brūces,
nožāvēt asaras, kas glāsta Tavu skumjo vaigu,
lūpām atkal smaidīt saulessilti priekā
un just paradīzi zemes virsū..

es varu,
jo esmu Tava mīlestība..
...

63kg(-2 nedēļas laikā)
negribas ēst

cilvēki viens otru soda bieži nežēlīgāk par Dievu
un arī piedod mazāk savā sirds taisnprātībā un nocietinātībā,
nesaprotot, ka tā nodara visvairāk sev pāri.

gribu mājās

salūzusi

esmu bezdarbniece

Ir ceļu policisti! Gatavie mērgļi, necilvēki!
Piesienas tagad par dajebko pat neagresīviem un labiem braucējiem! Es jau viņus neapskaužu - augšu primāri dotais uzdevums noteikti, ka ir Valsts kases pildīšana!
bl