superego refleksijas

Kā man šovakar teica viena gudra sieviete, ja mīl, tad mīl, nevis vienu nedēļu - mīl, otru ne! Visādi var būt, visādi var notikt, bet jūtas tā vienkārši nepazūd, var uz laiku transformēties, piemēram, dusmās, pat naidā, apātijā, sāpes, bet tik un tā būs viņa - mīlestība!
Jā, un vēl viņa man teica, ka nekā šaj pasaulē nav vērtīgāka par mīlestību, ja tā piemeklē tad reti un jāsargā ciešak par visiem pasaules dārgumiem! Jo, var vairs neatnākt..

Piedod, mīļā, ka esam tur, kur esam! Piedod, ka tā sāpināju. Es nekādi to vairs nevaru mainīt, jo tā ir pagātne. Es varu tikai tagad celt un vairot gaišo, lai mums prieka un laimes daudz piepildītāka nākotne! Es to gan varu!


es varu

likt atplaukt aizsalušai sirdij pavasarī,
dziedēt salnas cirstās brūces,
nožāvēt asaras, kas glāsta Tavu skumjo vaigu,
lūpām atkal smaidīt saulessilti priekā
un just paradīzi zemes virsū..

es varu,
jo esmu Tava mīlestība..
...