superego refleksijas

Post a comment

Journal Info

Name
dont

Nezinu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kas grēks, kas svētums, kā lai es to zinu?
Viss vienā gadu krūzē kopā lijis,
un velti dzīves hieroglifus minu,
jo aizmirsies, kāds mīklas sākums bijis.

Vairs mani neskūpstīs ne debesīs, ne ellē,
vien zemei pieder rožu kaislā smarža.
Kamdēļ gan tad kā mūks lai slēdzos cellē
un nejūtu, cik salda sāpju garša?

Un kas par to, ja man vairs sen nav māju
ne sirdij un ne kājām piekusušām?
Es dzīvi mīlēt ļaužu drūzmā gāju -
un dziesmu diezgan pietiks visam mūžam.

Un, viena klīstot, piekusušās rokās
es sirdi auklēšu kā bērnu slimu
un dziedāšu par dzīvi pilnu mokām,
ko tikai mīlēt vien es kādreiz dzimu.

(A.Skujiņa)
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.
Powered by Sviesta Ciba